Uzreiz ir jātiek skaidrībā - Fernando Alonso un viņa sacīkšu inženiera Andreas Stellas stratēģija, kuru slepenības dēļ abi pa radio apsprieda itāļu valodā, bija pareiza. To pierāda Romēna Grožāna piemērs - francūzis, kurš vienīgajā boksu apmeklējumā devās vienā aplī ar Alonso, vispirms spēja izvirzīties otrajā vietā, bet pēdējos apļos viņa temps bija tāds pats kā līderim Hamiltonam, kura rīcībā bija svaigākas riepas. Tātad Alonso un Ferrari pievīla nevis stratēģija, bet riepas, kas konkrētajā trases temperatūrā pie attiecīgā saķeres līmeņa un Ferrari formulas regulējumiem augsto tempu izturēja 45 apļus, bet pēdējos desmit apļos to kvalitāte kritās.
Aprēķini pēc sacīkstes liecina, ka gadījumā, ja Alonso dotos pēc jaunām riepām nākamajā aplī pēc tam, kad riepas nomainīja Hamiltons, spānis būtu spējis finišēt uz goda pjedestāla un, ļoti iespējams, otrā pakāpiena. Pēc kara visi ir gudri, bet sacīkstes laikā pieejamā informācija liecināja, ka ar vienu boksu apmeklējumu Ferrari varētu aizbraukt līdz uzvarai. To apstiprina arī Sebastiana Fetela mēģinājums izspēlēt līdzīgu taktiku. Taču arī Red Bull uzkāpa uz tā paša grābekļa un sešus apļus pirms finiša centās sasmelt izlieto ūdeni ar vēl vienu boksu apmeklējumu - Fetels līdz ar to finišēja vienu pozīciju pirms Alonso.