Citā reizē vēroju - pa ielu staigā pusaudzes. Kādai no viņām aiz muguras saitē kā spēļu mašīnīte tiek vilkts čivava. Vienīgais piederības liecinieks saimniekam ir žņaudzošā saite dzīvniekam ap kaklu.
Bieži tiek uzsvērts - suns jāmāca socializēties sabiedrībā. Viņam vajag kontaktēties, rotaļāties, viņu vajag uzslavēt par paklausību, par to, ka pienāca klāt, kad pasauci. Ticiet vai ne, suns grib izrunāties ar jums. Viņam nepieciešams mīļums un uzmanība. Vai mēs to vairs neprotam? Vai tik vien spējam kā raustīt saiti un dusmīgā balsī komandēt suni? Man šķiet, nebūtu par ļaunu domās kādreiz apmainīties vietām ar savu uzticīgo četrkājaino kompanjonu.