Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +8 °C
Apmācies
Piektdiena, 8. novembris
Agra, Aleksandra

Ar ratiem iebraukt jaunā dzīvē

«Tā bija muļķīga sagadīšanās, mana vieglprātība. Lecot ūdenī, neaprēķināju savus spēkus un ielēcu par tuvu krastam,» atceras Juris Kalniņš, kurš nu jau vairāk nekā četrus gadus ir ratiņkrēslā. Viņš ir bijušais rehabilitācijas centra Vaivari pacients, bet šobrīd atgriezies iziet atkārtotu rehabilitācijas kursu. Tieši Vaivaros nonāk pacienti smagākajā stāvoklī, lai pēc traumām atkārtoti mācītos ēst, kustēties un pilnvērtīgi dzīvot. Rehabilitācija ir valsts apmaksāta, tomēr līdzekļu trūkums ir jūtams, nedodot iespēju pilnībā izmantot esošos resursus.

Pat maratonos

Diena Juri satiek rehabilitācijas centra trenažieru zālē. Lai gan jaunais vīrietis ir ratiņkrēslā, viņš ar apņēmību trenējas, savas spējas pierādot arī fotogrāfam. Juris atzīst, ka te jūtoties vislabāk un «ķer labas sajūtas».

Pēc negadījuma viņam neviens tieši neteica, ka turpmāk būs jāsēž ratiņkrēslā, bet to sapratis pats, jo lauzti bija kakla skriemeļi. Nonākot Vaivaros, Jurim gan rokas nav nolaidušās - iedvesma gūta no citiem cilvēkiem ratiņkrēslā, viņi nav padevušies, trenējas un izskatās ļoti labi. «Saprotu, ka ir jātrenējas, lai pilnvērtīgi dzīvotu. Ja tu esi vārgs, nevari ne pabraukt, ne pārsēsties - neko nevari izdarīt. Bet, ja trenējies, esi stiprs un vari dzīvot,» atzīst Juris.

Tagad puisis Vaivaros ir vien reizi gadā uz trīs nedēļām. Sākumā gan tur pavadīts daudz laika, apgūstot pat tādas lietas, kā apģērbties, sēdēt un rūpēties par sevi. Juris piebilst, ka tieši sākumā rehabilitācija ir visnozīmīgākā, bet, piemēram, tagad viņš trenējas, lai turpinātu atjaunot ķermeņa funkcijas. Lai gan tas nenotiek ātri, Juris tomēr cer, ka atkal kaut kad varēs staigāt. Otrs iemesls - jau apmēram gadu viņš piedalās sacensībās ar sporta ratiem, braucot pusmaratona un maratona distanci. 21 kilometru līdz šim izdevies pieveikt stundā un 36 minūtēs, tomēr šis rezultāts vēl esot krietni jāuzlabo, atzīmē pats sportists.

Iespējas lielākas

Jurim un citiem pacientiem Vaivaru spinālo pacientu rehabilitācijas programmas, kas tikko saņēmusi starptautisku akreditāciju, izmantošana ir valsts apmaksāta. Kā Dienai norādīja rehabilitācijas centra vadītāja Anda Nulle, programmā vieta vienlaikus ir 25 pacientiem, bet šogad rehabilitāciju kopumā saņēmušas 330 personu. Tas gan nenozīmē, ka visi pacienti Vaivaros nonākuši uzreiz pēc traumas, daļa rehabilitāciju veic atkārtoti. Uz tūlītēju rehabilitāciju pēc traumas pacients var nonākt bez rindas, taču uz atkārtotu - var nākties gaidīt.

Pēc vadītājas teiktā, iestāde varētu strādāt efektīvāk, bet tam trūkst līdzekļu. «Centrā ir iespējas rehabilitāciju piedāvāt vēl vairāk pacientiem, bet ar esošo finansējumu tam nepietiek. Mums ir jāplāno līdzekļi. Lai mēs uzņemtu vairāk pacientu, ir nepieciešama multifunkcionāla zāle, jo sadzīt cilvēkus kaut kur un nepiedāvāt kvalitatīvus apstākļus ir apburtais loks. Mums šeit ir vieta - neremontēta daļa, kur šo zāli ierīkot, tad varētu nodarbināt vairāk speciālistu un uzņemt vairāk pacientu,» stāsta A. Nulle.

Problēma plašāka

Taču runa nav tikai par konkrēto centru, finanšu līdzekļu pietrūkst visai jomai. Tam piekrīt arī veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS) atzīmējot, ka rehabilitācija ir tā joma, kur viss vēl nav sakārtots. Pēc A. Nulles domām, mērķis arī neesot visus pacientus koncentrēt tikai Vaivaros. Tur nonāk pacienti ar smagākajām traumām, savukārt vieglāku traumu gadījumā lielākām iespējām būtu jābūt reģionos.

Lai gan daļā reģionālu slimnīcu ir arī rehabilitācijas nodaļas, ar to nepietiekot. Vidzemes Rehabilitācijas centra virsārste Ārija Zvaigzne Dienai atzīmēja, ka pacients pēc mugurkaula traumas valsts apmaksātu rehabilitācijas kursu var iziet arī Valmierā, kur strādā speciālistu komanda, taču vienlaikus šo pakalpojumu var saņemt tikai divi spinālie pacienti. Latvijas Muguras smadzeņu bojājumu biedrības valdes loceklis Mārtiņš Karnītis gan uzskata, ka laikā, kad finansējums ir ierobežots, lietderīgāk būtu koncentrēt resursus vienuviet, kur pacients var iziet sākotnējo rehabilitācijas kursu pēc traumas, savukārt pēc tam to turpināt reģionos pie vietējiem speciālistiem.

Rehabilitācija mājās

Atgriežoties pēc rehabilitācijas kursa mājās, pacientu var sagaidīt virkne problēmu, kas traucē veiksmīgi turpināt atveseļošanos. M. Karnītis paskaidroja, ka nereti pēc traumas pacients nav bijis savā dzīvesvietā pat pusgadu, tāpēc jādomā arī par vides pielāgošanu vai pat dzīvesvietas maiņu. Savukārt tas var novest pie rehabilitācijas atstāšanas novārtā. Tādēļ patlaban tiek meklēta iespēja, pacientam atgriežoties pēc traumas, nodrošināt valsts apmaksātu rehabilitāciju arī mājās, kā tas ir, piemēram, insulta pacientiem. Strādājot pie grozījumiem Ministru kabineta noteikumos par veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību, šāda vienošanās bijusi panākta, taču gala variantā nav iekļauta. Veselības ministrijā Dienai norādīja, ka izmaiņas veiktas, jo trūkst finansējuma. Tomēr tas nenozīmējot, ka jautājums izņemts no dienaskārtības. Risinājums tiks meklēts darba grupā. Arī M. Karnītis sola rīkoties, lai noteikumus tomēr mainītu par labu pacientiem.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Kā Latvijai vērtēt Trampa atgriešanos

Naktī uz trešdienu, kad TV tiešraidēs ASV karte strauji iekrāsojās sarkanā (republikāņu) krāsā un bija skaidrs, ka tiekam iemesti bīstamā nenoteiktības laika posmā, mikroblogošanas vietnē X ierakst...








Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?