Solīt sola
Dažu gadu laikā ģimenes ārstu atalgojumam vajadzētu sasniegt 1636 eiro, uzskata veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS). Pēc ministrijas apkopotajiem datiem, ko sniedza 43% ģimenes ārstu, 2014. gadā vidējais ģimenes ārstu atalgojums bijis 950 eiro, bet pērn - 1008 eiro. Tas ir lielāks nekā vidēji ārstu alga slimnīcās, tomēr tas nenozīmējot, ka ģimenes ārsti ir atalgoti pietiekami. Situācija nav apmierinoša, un mērķis ir pāris gadu laikā sasniegt rezultātu, ka atalgojums ir divas reizes lielāks nekā vidēji tautsaimniecībā nodarbinātajiem, ģimenes ārstu kopsapulcē stāstīja ministrs. Viņš tur bija ieradies pēc paša iniciatīvas, tomēr uz visiem jautājumiem ģimenes ārsti atbildes nav saņēmuši. Galvenokārt nav pārliecības, vai solītais finansējums būs.
G. Belēvičs, ieskicējot plānus, uzsvēra, ka jau no 1. jūlija kapitācijas nauda ģimenes ārstiem būs pilnā apmērā, bet maksājums par kvalitāti būs atsevišķi. Tas arī iekļauts ar Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociāciju parakstītajā memorandā. Kopumā papildus tam būšot nepieciešams 2,1 miljons eiro. Šo finansējumu plānots iegūt, ņemot vērā, ka samazinās veikto laboratorisko izmeklējumu skaits. Tas, vai šī nauda tiešām būs, gan būs zināms tikai aptuveni pēc mēneša - tad varēs veikt pirmo analīzi, vai tiešām ietaupījums ir radies. Uz ģimenes ārstu jautājumu, ko ministrs darīs, ja tā nebūs, G. Belēvičs atbildēja - būs. Pēc tam gan LĢĀA vadītāja Sarmīte Veide stāstīja, ka šādai pārliecībai nav pamata, jo pērn kopumā Latvijā izmeklējumiem atvēlētā nauda tika pārtērēta par 1,9 miljoniem eiro, no kuriem vairāk nekā miljonu pārtērēja Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca.
Tajā pašā laikā tas, cik liels papildu finansējums primārajai veselības aprūpei tiks atvēlēts nākamajā gadā, būs atkarīgs no kopējiem papildus piešķirtajiem līdzekļiem. G. Belēvičs sola ģimenes ārstiem novirzīt vismaz 2,5 miljonus eiro, lai segtu vismaz profilaktisko pārbaužu izmaksas. Ministrijas mērķis ir aizvien palielināt to cilvēku skaitu, kas reizi gadā vēršas pie sava ārsta, lai gan akūtu sūdzību nav - vienkārši pārbaudīt savu veselību. Taču viņš neslēpj arī to, ka ministrijas finansējuma pieprasījums būs būtiski lielāks, nekā to sagaida valdība un finanšu ministrija.
Cits solījums bija saistīts ar ģimenes ārstu atslogošanu. Mērķis ir mazināt administratīvo slogu, kā arī panākt, lai Veselības inspekcija «nepiesietos» nebūtiskām lietām. Jau tagad inspekcijā ir mainīta vadība, un nākotnē vairs netiks pieļauti gadījumi, ka kādam ģimenes ārstam neļauj atvērt savu praksi, jo ieejas durvis ir par šauru.
Balso pret
Ministra centienus pārliecināt ģimenes ārstus par sekmīgiem gan nevar saukt. Gandrīz vienbalsīgi visi sanākušie asociācijas biedri balsoja, ka nākamais solis ar samilzušajām problēmām ir vērsties jau pie valdības vadītāja Māra Kučinska (ZZS). S. Veide Dienai norādīja, ka asociācija pati lūgs tikšanos, savukārt pēc tās jau varēs spriest, vai vienīgais risinājums palicis ģimenes ārstu protests. Par gatavību iesaistīties protesta akcijās nobalsoja gandrīz visi klātesošie. Tā gan bijusi tikai aptauja, un par konkrētām protesta formām ģimenes ārstu starpā runāts nav. Asociācijas valdes loceklis Pauls Princis Dienai piebilda, ka protests uzreiz nenozīmē nedošanos uz darbu. Iespējams ir, piemēram, neparakstīt līgumu par e-veselības lietošanu. Tieši šis ir viens no jautājumiem, kas ģimenes ārstus uztrauc visvairāk. Šobrīd trūkst gan skaidrības, gan pārliecības, ka sistēma darbosies pacientu interesēs. Turklāt lielākā daļa uzskata, ka e-veselības lietošanai jābūt brīvprātīgai, kā tas ir Igaunijā. Par šo aspektu stingri iestāties sola asociācijas vadība.
Veselības ministram nav izdevies ģimenes ārstus pārliecināt parakstīt sadarbības memorandu. Arī asociācijas piesaistītā juriste Solvita Olsena atzīmēja, ka šāda veida memorandiem nav nekāda juridiska spēka. Turklāt ir slikts stils parakstīt dokumentu par to pašu, kas jau iekļauts citos normatīvajos aktos un plānos. Lai gan attiecīgajā memorandā tiek rakstiski apstiprināta ministra vēlme cīnīties par nozarei nepieciešamo finansējumu, juriste piebilst, ka pats ministrs naudu nekam piešķirt nevar. Var tikai solīt, bet lēmumi ir atkarīgi no valdības un Saeimas.