Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +7 °C
Skaidrs
Otrdiena, 26. novembris
Sebastians, Konrāds

Ar zinātnes ielejām mēģina celt konkurētspēju

Piecus kilometrus no Viļņas centra 64 hektāru platībā Lietuvā slejas Saullēkta zinātnes ieleja jeb pētniecības, biznesa un studiju sadarbības centrs. Tādi kopumā Lietuvā ir pieci, apvienojot augstskolas, zinātniskos institūtus, laboratorijas un biznesa inkubatorus. Mērķis gan visām zinātnes ielejām ir viens - veicināt zinātnes attīstību un starptautisko konkurētspēju. Šobrīd par šī mērķa izpildi gan vēl ir grūti spriest, tomēr Latvijai ir iespēja novērtēt, cik veiksmīgi Lietuvai izdevies apgūt Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļus zinātnes attīstībai.

Koncentrē resursus

Aptuveni 300 miljoni eiro ir summa, kas no ES struktūrfondiem pagājušajā plānošanas periodā tika ieguldīti Lietuvas zinātnes attīstībā. Tā rezultātā izveidotas piecas zinātnes ielejas, kuras koncentrētas Lietuvas lielākajās pilsētās - Viļņā, Klaipēdā un Kauņā. Piemēram, Viļņā koncentrēti zinātnes institūti, kas nodarbojas ar inovatīvo medicīnu, biotehnoloģijām, lāzera un gaismas tehnoloģijām, elektroniku un inženiertehniskajām zinātnēm, bet Kauņā - bioenerģijas, mežsaimniecības, pārtikas tehnoloģiju, ķīmijas un farmācijas nozares pārstāvji. Lielākie spēlētāji šajās ielejās gan ir pašas augstskolas. Piemēram, Saullēkta aleja veidota uz Viļņas Universitātes un Viļņas Ģedimina tehniskās universitātes bāzes.

Konsultāciju firmas Technopolis Grupa, kas specializējas zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju pētījumos, pārstāvis Alasders Reids Dienai paskaidroja, ka 2007. gadā Lietuvas zinātnes ielejas tika iecerētas kā līdzeklis, lai novērstu sadrumstaloto inovāciju sistēmu un celtu investīciju līmeni, kas līdz tam bijis ļoti zems, īpaši uzņēmējdarbības sektorā. Savukārt idejas realizācija balstījās uz 20 projektu bāzes, kuriem finansējums nāca no ES struktūrfondiem. Runājot par naudas izlietojumu, A. Reids atzīmēja, ka no 287 miljoniem eiro, kas bija paredzēti zinātnes ieleju infrastruktūru projektiem, 53% tika izlietoti jaunu laboratoriju iekārtu iegādei, 38% - ēku būvniecībai un renovācijai, bet 9% ieguldīti biznesa inkubatoru attīstībā.

Lai gan šķietami lieli līdzekļi ieguldīti tieši jaunu iekārtu un tehnoloģiju iegādē, tomēr attiecībā uz to izmantošanu ieviests īpašs nosacījums - aprīkojumam jābūt brīvi pieejamam citiem zinātniskajiem institūtiem, uzņēmumiem un interesentiem. Tam izveidots arī speciāls reģistrs, lai būtu iespējams sekot līdzi, kas un kur ir pieejams, nodrošinot, ka trešdaļu laika iekārtas ir brīvi pieejamas. A. Reids gan atzīst, ka šobrīd vēl ir dažādas aizķeršanās un šis princips vēl pilnībā nedarbojas. Tāpat zinātnes ielejām bija jākalpo, lai palīdzētu Lietuvai kļūt gan zinātniski, gan ekonomiski konkurētspējīgākai, tomēr šis mērķis vēl nav panākts.

Plāno rūpīgi

Vērtējot Lietuvas neseno pieredzi, Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Agrita Kiopa Dienai norādīja, ka Lietuvā izdarīts milzīgs darbs, konsolidējot savas zinātniskās institūcijas, un Latvija šobrīd var ņemt vērā kaimiņvalsts pieredzi, plānojot pašu zinātnisko institūciju reorganizāciju, īpašu vērību pievēršot pieļautajām kļūdām. Ņemot vērā šos aspektus, jau tagad ir izveidoti Latvijas zinātnisko institūciju konsolidācijas atbalsta pasākumi. Šobrīd notiek cieša sadarbība ar institūtiem, strādājot pie plāniem, kā notiks to reorganizācija un kā tiks veidotas pētniecības programmas. Arī Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR direktors Aivars Bērziņš Dienai atzīmēja, ka Lietuvas pieredze ir jāvērtē kritiski, piemēram, nemēģinot apmierināt visu nozaru vajadzības, bet koncentrējoties uz konkrētām prioritātēm.

Tāpat kā Lietuvai, arī Latvijai ES reģionālās politikas ietvaros ir pieejams struktūrfondu atbalsts, kas paredzēts, lai mazinātu reģionālās atšķirības starp ES dalībvalstīm. Nākamajā ES struktūrfondu plānošanas periodā Latvijas zinātnei apgūstamā summa ir 322,35 miljoni eiro. Un, pēc A. Kiopas sacītā, tas, kāda būs Latvijas pieeja struktūrfondu apguvei, tiek rūpīgi plānots. Līdzekļi, pirmkārt, tiks ieguldīti tajās jomās, kur Latvijai iespējamas konkurences priekšrocības saistībā ar Latvijas viedās specializācijas stratēģiju. Par vienu no mērķiem ir izvirzīta tautsaimniecības transformācija uz augstāku pievienoto vērtību, kā arī produktivitātes paaugstināšana tautsaimniecībā. Tas nodrošinātu lielāku izaugsmes tempu, kā rezultātā būs iespējams rēķināties ar lielāku valsts budžetu, skaidro A. Kiopa. Līdzekļi tiks arī izmantoti, lai zinātne varētu ciešāk sadarboties ar industriju un augstskolas varētu veidot cilvēku kapitālu tur, kur tāds ir vajadzīgs.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Latvijas pieeja struktūrfondu ieguldījumiem 2014-2

Eiropas Savienības (ES) struktūrfondi†ir†ES reģionālās politikas finanšu instruments ar mērķi mazināt ienākumu un iespēju atšķirības starp ES dalībvalstīm un to reģioniem.

ES struktūrfondu atbalsts zinātnei nākamajā plānošanas periodā plānots 322,35 miljonu eiro apmērā

Mērķis: palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā.

Mērķa grupa - labuma guvēji: zinātniskās institūcijas, zinātnē nodarbinātie, studējošie, komersanti

Finansējuma saņēmēji: zinātniskās institūcijas
Avots: Izglītības un zinātnes ministrija

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Lietuvā avarējot DHL lidmašīnai, viens bojāgājušais

Netālu no Viļņas lidostas pirmdien līdzās dzīvojamai ēkai nokritusi Vācijas loģistikas uzņēmuma DHL transportlidmašīna, un gājis bojā viens no tās apkalpes locekļiem, paziņojušas Lietuvas amatperson...








Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?