Nesen Dienai Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis, runājot par to, ka parādu dēļ ierobežojumi tiek uzlikti privātpersonu banku kontiem, par fiziskās personas maksātnespējas procesu sacīja, ka «Latvijā regulējums, saskaņā ar kuru parādnieki, kam ir samērā nelieli parādi, varētu savas saistības ātri un vienkārši nokārtot, nepastāv». Viņš arī uzsvēra, ka «pastāvošais regulējums maznodrošinātajiem nesniedz pietiekami lielu atbalstu valsts nodrošinātu juridisko konsultāciju veidā».
Pamatojoties uz Latvijas Kredītņēmēju asociācijas rīcībā esošo informāciju, to, ka «cilvēkiem, kuriem ir nelielas parādsaistības, iet smagnējo fiziskās personas maksātnespējas procesu nav izdevīgi», Dienai apgalvo arī Kredītņēmēju asociācijas valdes loceklis Jānis Āboliņš un uzsver, ka fiziskās personas maksātnespējas procesa uzsākšana «parādniekam izmaksā aptuveni 800 eiro».
Jāpiebilst, ka ierosināto maksātnespējas procesa lietu skaits fiziskām personām šā gada augustā bija 108, bet septembra sākumā (līdz mēneša 13. datumam) - 40, rāda Lursoft dati, savukārt šogad lielākais ierosināto maksātnespējas procesa lietu skaits fiziskām personām bija jūlijā - 175 un mazākais janvārī - 97.
Politiķu izšķiršanās
Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas valdes priekšsēdētājs, zvērināts advokāts Olavs Cers Dienai pauž viedokli: «Vērtējot fiziskās personas maksātnespējas procesa norisi kopumā, tā ir pietiekami vienkārša un ātra. Tās termiņš atkarīgs no personas parādsaistību apmēra, kas ir taisnīgi.»
Tomēr O. Cers arī vērš uzmanību uz aspektu, kas var būt par pamatu diskusijai. «Politiķi izšķīrušies nodrošināt iespēju atbrīvoties no parādsaistībām tikai tām personām, kuru parādsaistības ir salīdzinoši lielas, un pastāvošais tiesiskais regulējums liedz personām, kuru parādsaistības nepārsniedz 5000 eiro, izmantot maksātnespējas procesu, lai atjaunotu viņu maksātspēju. Arī priekšnoteikumi maksātnespējas procesa uzsākšanai - procesa depozīts divu minimālo mēnešalgu apmērā un valsts nodeva - apgrūtina personas uzsākt šo procesu, jo sevišķi situācijā, kad parādsaistības ir nelielas,» norāda Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas valdes priekšsēdētājs un uzsver: «Sabiedrības locekļiem, kuru parādsaistības nepārsniedz 5000 eiro, nav tiesību izmantot parādu dzēšanu, bet, iespējams, viņu parādsaistības ir proporcionāli lielas pret ienākumiem.»
O. Cers gan arī atgādina, ka «fizisko personu maksātnespējas process pēc būtības ir parādu norakstīšanas process, kura laikā parādnieks samaksā tikai niecīgu daļu no saviem parādiem», un skaidro: «Ja parādnieka saistības ir 150†000 eiro, sekmīgai parādu dzēšanai parādnieks kreditoriem divu gadu laikā novirza tikai 2880 eiro.»
Izmanto Latvijas iespējas
Latvijā regulējums fizisko personu maksātnespējas jomā ir «viens no liberālākajiem Eiropā», Dienai apgalvo Tieslietu ministrijas (TM) pārstāve Laura Majevska un uzsver, ka mūsu valsts regulējumu minētajā jomā atzinīgi novērtējuši Pasaules Bankas un Starptautiskā Valūtas fonda pārstāvji. Turklāt saskaņā ar L. Majevskas teikto «dažu citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi izmanto mūsu valstī pastāvošo regulējumu, lai īstenotu maksātnespējas procesu Latvijā». Attiecībā uz noteikto parāda slieksni 5000 eiro, kas jāsasniedz, lai izmantotu fiziskās personas maksātnespējas procesu, viņa norāda: «Tas ir kompromiss starp parādnieka un kreditora interesēm.»
TM pārstāve gan atzīst, ka «jautājums par parādsaistībām līdz 5000 eiro ir atsevišķi vērtējams, strādājot pie maksātnespējas regulējuma pilnveidošanas».
Fiziskās personas maksātnespējas procesa regulējums ir optimāls, lai cilvēkiem, kuri godprātīgi vēlas risināt savas finansiālās problēmas, tiktu dota iespēja atjaunot maksātspēju, - šādu viedokli Dienai pauž Maksātnespējas administrācijas (MA) Administratoru uzraudzības departamenta direktora vietniece Agnese Bugaja. «Turklāt fiziskās personas maksātnespējas procesa regulējums pēc iespējas ir izstrādāts un pielāgots arī individuāliem gadījumiem,» apgalvo MA pārstāve un uzsver, ka «fiziskās personas maksātnespējas procesa mērķis nav sociālo jautājumu risināšana».
Lai neaizbrauc uz ārzemēm
Iedzīvotāju maksātnespējas regulējumam jābūt tādam, lai tiktu sasniegti divi mērķi - pirmkārt, lai finansiālajās grūtībās iekļuvušais parādnieks pēc iespējas ātrāk atgrieztos ekonomiskajā apritē, otrkārt, lai tiktu ievērotas kreditoru intereses, sarunā ar Dienu bilst SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis. Viņš arī akcentē to, ka patlaban Latvijā, «lai izietu maksātnespējas procesu, vajadzīgi finanšu līdzekļi».
«No valsts ekonomiskās attīstības viedokļa ir svarīgi, lai parādnieki ātri atgriežas ekonomiskajā apritē, lai neaizbrauc uz ārzemēm, lai neslēpjas pelēkajā tautsaimniecības sektorā,» skaidro ekonomists un pauž viedokli, ka «Latvijā problēmas saistībā ar maksātnespējas procesa efektivitāti tiešām pastāv, turklāt jau gadiem».
Ja brīdī, kad sākās ekonomiskā krīze, Latvijā būtu efektīvāks maksātnespējas regulējums, mazāk finansiāli sarežģītās situācijās nokļuvušu cilvēku būtu no Latvijas aizbraukuši uz ārzemēm, ir pārliecināts D. Gašpuitis un uzsver: «Kopš krīzes pagājuši vairāki gadi, bet nekur tālu ar fiziskās personas maksātnespējas procesa pilnveidošanu neesam tikuši, efektīva regulējuma joprojām nav. Pastāvošais regulējums kaut ko risina, bet ekonomiskajā aspektā rezultāts nav pozitīvs.»
Ekonomists gan atzīst, ka jāņem vērā: «Ja situācija nonāk līdz maksātnespējai, savas intereses ir kreditoram un savas - kredītņēmējam. Mēdz būt situācijas, kurās jāpanāk pretī kredītņēmējiem, bet kopumā sistēmai jāstrādā kreditoru interesēs. Ja sistēma nestrādā kreditoru interesēs, tam var būt nopietna ekonomiska ietekme.»
Administratora faktors
Jau pirms vairākiem gadiem, atbildot uz Dienas jautājumu, vai fiziskās personas maksātnespējas procesa regulējums būtu jāmaina, labi pazīstamais ēdināšanas nozares uzņēmējs Gunārs Ķirsons sacīja: «Nevaru teikt, vai kaut kas jāmaina normatīvajos dokumentos, bet visiem cilvēkiem varu ieteikt - sakārtojiet lietas tā, lai nenonāktu situācijā, kad jāiesaistās šajā procesā. Sapratu, ka man pašam jārunā ar cilvēkiem, kuriem biju parādā, par to, cik ātrā laikā varu naudu atdot. Turklāt jāapzinās, ka finansiālās grūtībās var nonākt jebkurš. Arī turīgam, veiksmīgam cilvēkam nav pamata augstprātīgi domāt, ka viņš nekad nenonāks uz bankrota sliekšņa.» Viedokli - ja iespējams, jācenšas ar parādiem tikt galā, nenonākot līdz maksātnespējai, - pauduši arī citi, finansiāli sarežģītas situācijas piedzīvojuši cilvēki.
Latvijas Kredītņēmēju asociācijas valdes loceklis Jānis Āboliņš uzsver, ka uzklausītā dažādu parādnieku pieredze liecina - fiziskās personas maksātnespējas procesā «daudz kas atkarīgs no administratora, jo ir administratori, kuri gatavi uzskaitīt katru parādnieka zeķu pāri, bet ir administratori, kuri parādnieka finansiālo situāciju izvērtē, raugoties daudz globālāk».