Paldies saka daba
Pirmsākumi jāmeklē atmodas laikā. Tad Jānis Dinga (51) bijis aktīvs tautfrontietis, joprojām ir zemessargs, barikāžu laikā sargājis Saeimu, šobrīd ir starptautiskās organizācijas Daugavas vanagi Smiltenes nodaļas vadītājs.
Septiņi aktīvi smiltenieši, Jāņa sievu Andu ieskaitot, 2002. gadā nodibināja sabiedrisko fondu Krustceles. Par darbības virzieniem izvēlēta vide, izglītība un kultūra.
Senatnes pētnieks Ivars Vīks savā grāmatā Trejdeviņi Latvijas brīnumi Cērtenes pilskalnu apraksta kā vienu no mūsu senajiem dubultsvētkalniem, tas aptuveni 1200. gadā veidots mākslīgi, tā garums - 150 m, platums - 50 m, augstums - ap 15 m. Tiek pieļauta doma, ka svētvietu loks ap Smilteni bijis viens no senbaltu civilizācijas centriem.
90. gadu sākumā gan smiltenieši, gan pārējie šo vietu bija aizmirsuši, tā bija aizaugusi, un daudzi pat nezināja, ka tas ir Cērtenes pilskalns.
Pirmie cirst, zāģēt un tīrīt sākuši Smiltenes Latviešu biedrības pārstāvji, no sirmajiem vīriem stafeti pārņēmis Jānis Dinga ar domubiedriem. Regulāri rīko talkas, kopumā tīrīts ap 30 hektāru meža. «Sākumā izvedām neskaitāmas piekabes ar vecām riepām, citiem sadzīves atkritumiem. Dabūjām vēl brāzienu, ka neesam saskaņojuši ar tādām un tādām institūcijām,» atceras Jānis. Ar buldozeru atbrīvojuši arī laukumu, kur apgriezties autobusam, pirms tam tas tūristiem nebija iespējams. Trīs ar pusi gadu nācies gaidīt, līdz saskaņots projekts, lai pilskalnā ierīkotu koka kāpnes, pa to laiku jau var aizmirt, ko vēlējies darīt.
Darbos parasti palīgā dodas daudzi brīvprātīgie. Kā saaicināt talciniekus, pieredzi izrādās apguvis Ungārijā speciālā apmācībā. Iespēja radusies, kad piedalījies kādā no Sorosa fonda organizētajiem konkursiem. «Kurš gan negrib kopā pastrādāt, pēc tam pie ugunskura pacept desiņas,» galveno panākumu atslēgu atklāj Jānis Dinga.
Bet vislielāko paldies protot pateikt daba. Kādā reizē, kad nolūzušos kokus ar virvēm izvilkt sanākuši zemessargi, stipri snidzis sniegs, darbiem sākoties, snigt pārstājis. Citā reizē lijis kā pa Jāņiem, bet 10 minūtes pirms talkas sākuma pārstājis, un tā esot vienmēr. Reiz talciniekiem par pārsteigumu parādījusies dubulta varavīksne - neredzēti spilgtās krāsās. Lielākais Jāņa gandarījums, ka iesaistās arī skolu jaunieši. Paša 16 gadu vecais dēls Ēriks un 12 gadu vecā meita Nelda esot lielākie organizētāji, lai palīgi sanāktu no Smiltenes Trīspakalnu pamatskolas, ģimnāzijas un centra skolas.
Atjauno citu postīto
Atvieglojums, ka tagad pilskalnā vairs nav motociklu trases, lai gan kāds arī grēko un neapzinās, ka šādā kultūrvēsturiskā vietā tas nav pieļaujami. Kā teikusi kāda atbraucēja no ASV, viņu valstī par šādu rīcību sods būtu no 25 līdz 30 tūkstošiem dolāru un fonds nopelnītu gada peļņu no viena šāda pārkāpēja.
Pavasarī konstatējuši, ka kāds nolauzis visas koka norādes, bet prieks, ka atrodoties citādi domājošie un izdevies visas atkal atjaunot.
Droši vien posta darbus nedarīs arī tie Smiltenes ģimnāzijas skolēni, kas izgatavoja koka norādi uz Jakoba Langes atdusas vietu. Viņš šajā apkaimē XVIII gadsimtā bijis mērs, tiesnesis un mācītājs. Vēsturei atstājis savu ieguldījumu ar vienu no pirmajām latviešu-vācu vārdnīcām.
Jānis pārdzīvo, ka šobrīd Latvijā nevis ceļ, bet likvidē mazās lauku skolas. Ja vecāki nevarēs bērnus izvadāt uz 30 km attālajām centra skolām, pārdos savus īpašumus un aizbrauks. Pagaidām veiksmes stāsts ir nosargātā Launkalnes sākumskola, kas ir viens no pirmajiem fonda Krustceles projektiem par energotaupību. Siltinājuši fasādi, uzlikuši jaunu jumtu, nomainījuši apkures sistēmu, ēku sienas nokrāsojuši košas krāsās.
Fonda pārstāvju lielākais sāpju bērns ir līdz galam nerealizētais projekts par izglītības centra izveidi Smiltenē, kur jau piekritušas iesaistīties sešas pašvaldības, uzņēmēji, sešas skolas, tai skaitā arī RTU. Valstī nesakārtotā ekonomika ideju pārtraukusi, lai arī jau bijis atrasts ievērojams līdzfinansējums.
Toties ar Austrālijas Daugavas vanagu atbalstu izdevies palīdzēt vairākām skolu bibliotēkām, arī Launkalnes, iegādāties grāmatas 250 latu vērtībā, jo pašvaldība varējusi atvēlēt tikai 16 latu.
Pilskalns dziedē
«Labi, ka ir pilskalns, kur noņemt spriedzi,» atklāj tā kopējs, ka šeit nākot arī atgūt spēkus. Kopā ar Dienu izstaigājot Cērtenes pilskalnu, Jānis ik pa brīdim vērš uzmanību uz neparastas formas kokiem, tāpat vietām, piemēram, dziedinātavu. Šeit, stāvot kalna galā, mazinās sirdsklauves un asinsspiediens. Dabas pētnieki un ekstrasensi norādījuši, ka senāk te operēti cilvēki, vilkti laukā pretinieku durtie šķēpi.
Pilskalns ir dziedniecisks, bet esot arī septiņas aizsardzības zonas, kur pretēji - spēkus noņem, tādēļ naidnieks vairs nebijis spējīgs cīnīties. Te atrodas arī akmeņi, kas veido laika slēdzi. Kopā ar dievturiem Jānis piedzīvojis tautasdziesmā skandēto: uz akmeņa guni kūru - saltā dienā virs akmens sildījuši rokas, jo strāvojis siltums.
Jānis Dinga jau zina rudenī darāmo, jo saņemts atbalsts no Hipotēku un zemes bankas projektam Sīļa krājumi aktivitātēm un priekam, lai varētu veidot veselības taku, tur būšot dažādas kustīgas lietas, lai vingrinātu vestibilāro aparātu. Atsaucība iegūta arī no aizsardzības ministra Imanta Lieģa, par ko fonda pārstāvji bezgala priecīgi. Valsts nozīmes kultūras pieminekļa sakopšanas darbos turpmāk tiks izmantotas trīs vecas armijas automašīnas, kuras vienīgās var iebraukt pilskalna mežā.
Jau tagad Jānis Dinga aicina ikkatru interesentu atpūsties pie dabas enerģētiski aktīvā pilskalna teritorijā, kur izveidota ugunskura vieta ar nelielu nojumi un galdu, jo Latvijas valsts meži iekuru piedāvā bez maksas. No pilskalna tālumā redzams arī unikālais Klievezers, kur apģērbu var izmazgāt bez ziepēm un pulvera, tas aizaug, bet pats attīrās.
Cērtenes pilskalnā visiem pietiekot arī sēņu, grozi vienmēr pilni. «Šeit badu nemirsim,» joko smiltenietis.