Pērk nesteidzīgi
«Šogad rudens mūs lutina ar samērā siltu laiku, to apliecina arī dažādu sildītāju pārdošanas rezultāti Maxima Latvija veikalos,» Dienai norāda Maxima Latvija pārstāvis Jānis Beseris. «Taču, tā kā joprojām ir iedzīvotāji, kuru mājokļos ir vēsi, viņi iegādājas elektriskos sildītājus, priekšroku dodot ventilatoriem sildītājiem.» Līdzīgi pirkšanas apjomus siltais laiks iespaidojis arī Rimi Latvija veikalos - kā Dienai atklāj uzņēmuma pārstāve Inga Bite, salīdzinot ar citiem gadiem, sildītājus pērk mazāk.
Tiesa gan, kā stāsta SIA Laks T valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Hramčenko, Francijas firmas Thermor sildītāju pirkšanas apjomus laika apstākļi nav iespaidojuši. Jānorāda gan, ka Thermor ir «dārgāka gala» sildītāji, kurus, iespējams, nepērk ar mērķi palietot tikai pāris nedēļu. Savukārt Rimi un Maxima veikalu tīklos termoventilatoru - tautā sauktu par pūtējiem - popularitāte skaidrojama ar šo sildītāju tipa lēto cenu un kompakto izmēru. Vidēji šāds elektrosildītājs, kā Diena secināja, apskatot veikalu piedāvājumu, maksā apmēram 15 eiro, lētākie modeļi pat septiņus eiro, dārgākie sildītāji, kas aprīkoti ar vairākiem režīmiem un nāk no prestižākiem ražotājiem, maksā ap 50 eiro.
Svarīga drošība
Lai gan lielākā daļa elektrisko apkures ierīču ir visai drošas un aprīkotas ar drošinātājiem un termostatiem, kas pārkaršanas gadījumā atvieno elektrības padevi, vienmēr ieteicams pārbaudīt, vai sildītājs ir derīgs lietošanai nākamajā sezonā. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) padomos iedzīvotājiem vairākkārt norādījis, ka no vairākus mēnešus nelietota sildītāja pirms ieslēgšanas ir jānotīra putekļi un jāpārbauda tā elektrovadu stāvoklis. Bojāti vadi var kļūt par īssavienojuma iemeslu, savukārt tas var izraisīt ugunsgrēku, bet putekļi sakarstot var aizdegties. Arī AS Sadales tīkls norāda, ka «ar laiku elektroiekārtu izolācija noveco un zaudē savas aizsardzības īpašības. Saplaisājuši, bojāti vai ar izolāciju nepārklāti vadi var izraisīt gan bīstamu elektrotraumu, gan degšanu, bet sakrājušies putekļi būtiski paaugstina ugunsnelaimes risku». Tomēr svarīgi piebilst, ka biežs ugunsgrēka cēlonis ir pārslogots mājas elektrotīkls un kontaktligzdas, tāpēc pirms elektrisko sildītāju un citu elektroiekārtu izvietošanas ir jāpārbauda, cik un kurās vietās atrodas kontaktligzdas. Kā liecina VUGD statistika, pērn reģistrēti 794 ugunsgrēki, bet šogad jau 574; to iespējamais cēlonis ir īssavienojums objekta iekšējā elektrotīklā.
A. Hramčenko gan norāda, ka SIA Laks T piedāvātie (un arī citi augstākās klases sildītāji - red.) ir aprīkoti ar dažādām drošības sistēmām, kas pasargā no pārkaršanas. Tomēr gan VUGD, gan AS Sadales tīkls iesaka pirms ilgākas prombūtnes atslēgt sildītājus un citas elektroiekārtas. AS Sadales tīkls skaidro, ka nereti šos drošības noteikumus iedzīvotāji pārkāpj tieši gada aukstajā periodā, kad mājokļos bez uzraudzības tiek atstāti elektriskajai strāvai pieslēgti sildītāji vai tie tiek novietoti tuvu mēbelēm.
Gudrā lietošana
Elektriskie sildītāji nav paši energoefektīvākie un taupīgākie no apkures rīkiem, tomēr, ja tos gudri lieto labi siltinātos mājokļos, iespējams sildīt visai efektīvi. Sildītājs gan jāvērtē pēc savām vajadzībām, nevis pēc šķietamās energoefektivitātes, jo mīts par taupīgākiem un izšķērdīgākiem elektrisko sildītāju veidiem nav patiess, tā Dienai jau vasarā norādīja a/s Latvenergo Energoefektivitātes centra (EEC) speciāliste Biruta Ģine. Visi sildītāji telpas sasildīšanai patērēs faktiski vienādu daudzumu elektroenerģijas. «Patērējot 1 kw/h elektroenerģijas, var saražot līdz 1 kw/h siltumenerģijas,» skaidroja eksperte un norādīja, ka efektivitāte ir atkarīga no tā, kādas ir sildītāja regulēšanas iespējas. Viņa gan piebilst, ka siltumsūkņa tipa sildītāji patiešām var saražot vairāk siltuma, taču to uzstādīšana ir dārga un atmaksājas ilgtermiņā. Eksperti atgādina - lai izvēlētos atbilstošas jaudas sildītāju, jāatceras, ka aptuveni 10 kvadrātmetru lielas telpas ar 3 m augstiem griestiem sasildīšanai nepieciešams sildītājs ar 1000 vatu jaudu. Lielu telpu ilgtermiņa apsilde ar elektriskajiem sildītājiem nav ieteicama, jo izmaksās ļoti dārgi.
Sildītāju piedāvājums ir ļoti plašs, un vislabāk pareizo sildītāju izvēlēties palīdzēs eksperts. «Ekonomiskums nozīmē dažādas sildītājā jau ierīkotas funkcijas - programmēšana, atvērto logu un klātbūtnes sensori, patēriņa indikatori u. tml. Gaisa (siltuma) kvalitāte - infrasarkanie un inerces sildītāji, salīdzinot ar konvektoriem, daudz mazāk sausina gaisu un dod mazāku temperatūras lēcienu starp griestiem un grīdu, neradot caurvējus,» gudro sildītāju priekšrocības skaidro A. Hramčenko. B. Ģine papildina: «Bez tradicionālajām papildu apsildes ierīcēm, tādām kā eļļas radiatori vai konvekcijas sildītāji ar un bez ventilatora, ir iespējams iegādāties elektriskos inerces sildītājus un infrasarkano staru sildītājus un infrasarkano staru plēves. Infrasarkano staru sildītāji ir dažādi, un tos var novietot gan uz statīviem, gan stiprināt pie sienas vai griestiem, tāpat arī iebūvēt piekaramajos griestos. Infrasarkano staru plēves iebūvē zem grīdas vai sienu seguma, vai aiz piekaramajiem griestiem. Gan papildu, gan pamata apsildei var izmantot divu veidu apsildāmās grīdlīstes: elektriski apsildāmas vai pieslēgtas siltumapgādes sistēmas siltajam ūdenim.» Dārgākie sildītāji būs aprīkoti ar vēlamās apsildes temperatūras grafika programmēšanas iespēju katrai nedēļas dienai un ar sensoriem, kuri atslēgs sildītāju, kad tiek atvērts logs vēdināšanai. Nopērkot lētāku elektrisko sildītāju, elektroenerģijas patēriņš ilgtermiņā būs lielāks.
Eiropas Komisija noteikusi, ka no 2018. gada uz visiem elektriskajiem sildītājiem būs jāizvieto energoefektivitātes marķējumi. Savukārt EEC sniedz praktiskus padomus sildierīču lietotājiem: lai lieki netērētu elektroenerģiju, jāizmanto sildierīču regulēšanas iespējas, tā izdosies ietaupīt līdz pat 30% elektroenerģijas. Vēlamā temperatūra, kad cilvēki uzturas mājās, dienā ir 20-22°C un naktī par 3-4°C zemāka, bet pārējā laikā - 16-18°C robežās.