«Es neesmu izpildījis to, ko solīju sev un citiem, atjaunojot Latvijas valsti. Nekad nespēju iedomāties, ka pēc divdesmit gadiem katra desmitā latviešu ģimene būs aizbraukusi no Latvijas, ka latvieši nemīlēs savu valsti un necienīs savu valodu,» saka J. Lagzdiņš, kurš atgriezīsies Liepājā un, tāpat kā Anna Seile, parlamentu un arī Rīgu atstāj pēc divdesmit Saeimā nostrādātiem gadiem.
Aiziešanai no Saeimas J. Lagzdiņš jau pirms trim gadiem sācis gatavoties ne tikai morāli, bet arī praktiski. «Nekad neesmu uz dzīvi skatījies caur mersedesa logu, man ir pieticīgas prasības, un arī mani ģimenes locekļi spēj paši sevi nodrošināt,» sacīja J. Lagzdiņš, kurš, tāpat kā A. Seile, vēlēšanās vairs nekandidēja un ceturtdien pēdējā Saeimas dienā varēja justies daudz mierīgāk nekā kolēģi, kuri pēc neveiksmes vēlēšanās vēl nav atguvušies. Citās zemēs deputāta statuss arī pēc pilnvaru beigām pats par sevi jau ir priekšrocība darba tirgū, turpretim Latvijā šim amatam nav tāda prestiža un vairāki bijušie tautas kalpi pēc zaudētām vēlēšanām apsver iespēju izmantot bezdarbnieka pabalstu.
Darba meklējumos
Pirms ievēlēšanas 8. Saeimā Oskars Kastēns (LPP/LC) bija sabiedrisko attiecību speciālists. Tagad viņš bezrūpīgi attrauc, ka tirgošot no Irānas vestas rozīnes. Pasaka tā, ka nevar saprast, cik tas ir nopietni. Pēc brīža viņš labo, ka kādu laiku atpūtīšoties, bet neatbild, vai varētu pieteikties bezdarbniekos. Atklātāk to pieļauj viņa partijas biedre Karina Pētersone, kura noskatījusi darba piedāvājumus, kur jāstartē konkursā. Jurim Dalbiņam (TP) ir militārā pensija, un uz bezdarbnieka pabalstu viņš nevar pretendēt, bet pensija nav tik liela, lai varētu segt kredītsaistības. Bezdarbnieka pabalstu nevarēs izmantot arī zemnieku saimniecību īpašnieki Dzintars Jaundžeikars (LPP/LC) un Andis Kāposts (ZZS), kuri atkal dzīvos savos laukos. Aizputē atgriezīsies Pēteris Hanka (ZZS), kurš pusgadu nodošoties savam vaļaspriekam medībām. Viņš pieļauj iespēju startēt nākamajās pašvaldību vēlēšanās tāpat kā Gunārs Laicāns (PS), kurš brauks atpakaļ uz Dundagu. Tur esot daudz darāmā, un mājās deputāts atgriežoties ar lielu prieku. Viņš apsver iespēju stāties bezdarbniekos, tāpat kā Māris Ārbergs (TP) un arī Imants Valers (TP), kuram darbs būšot no 2. janvāra. Līdz tam viņš plāno apmeklēt kādus kursus. Kārlim Leiškalnam (TP) būs darbs ostu asociācijā, bet no nākamā gada - arī domubiedra Māra Medņa sabiedrisko attiecību firmā.
Jānis Eglītis (TP) ir Daugavpils Universitātes asociētais profesors un strādās universitātē tāpat kā Baiba Rivža (ZZS), kura mācīs Lauksaimniecības universitātes studentus. Saeimas deputāti varēja būt ne tikai pasniedzēji, bet arī ārsti. Uldim Briedim (TP) novembrī slimnīcā jau esot salikts tik daudz dežūru, ka viņš apsver no daļas atteikties. No politikas pilnībā aiziet plāno viens no PCTVL līderiem Juris Sokolovskis, kurš ir jurists un 7. Saeimā ienāca kā jaunākais deputāts. Viņš zina, ko darīs, bet neatklāja, taču turpmāk vairs neplāno darboties partijā, kura palika ārpus parlamenta.
Nenovērtētie darītāji
«Mīlēšu Latviju tāpat kā līdz šim,» atbildēja Tautsaimniecības komisijas vadītājs Vents Armands Krauklis (TP), savas ieceres neatklājot. «Varbūt,» atbildēja politiķis uz jautājumu, vai viņš stāsies bezdarbniekos. V. A. Krauklim šķiet netaisni, ka vēlētāji nav novērtējuši tos deputātus, kas kā komisiju vadītāji ir strādājuši vairāk nekā dažs labs ievēlētais, kurš uz sēdēm pat neesot nācis. «Neviens medijs pirms vēlēšanām nevērtēja, ko paveikusi katra komisija. Tas arī jaunos deputātus nemudinās koncentrēties uz darbu komisijās,» pieļāva V. A. Krauklis. Jaunajā Saeimā nav ievēlēti desmit tagadējie komisiju vadītāji.
Viņu vidū ir arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdis Oskars Spurdziņš (TP), kurš atgriezīsies Valmierā. Viņš varētu strādāt pašvaldībā, un interesi par politiķi izrādījusi Vidzemes Augstskola. «Aizejot man ir gandarījums un padarīta darba sajūtu, jo mēs neatstājam nākamajai komisijai «astes». Komisija ir pabeigusi visas lielās tēmas - pašvaldību reformu, aģitācijas likumu, desmit gadu mocīto Arhīvu likumu,» stāstīja O. Spurdziņš, kurš palicis tūlīt aiz svītras. Ja apvienība Par labu Latviju! būtu ieguvusi kaut nedaudz lielāku pārstāvniecību parlamentā, viņš, tāpat kā J. Dalbiņš, K. Pētersone, būtu Saeimā. Aiz svītras palikusi arī Vaira Paegle (Vienotība), kura varētu ienākt Saeimā uz ministru pilnvaru laiku, taču viņa no mandāta atteiksies un atstās Latviju. Augustā Amerikā jau atgriezās meita un znots, kuru cerība strādāt Latvijā sabruka, jo - lai cik profesionāls cilvēks būtu, viņam esot mazas izredzes attīstīt savu biznesu, nezinot krievu valodu un bez sakariem varas elitē. V. Paegle uzskata - tā būs problēma arī tiem, kuri vēlas atgriezties Latvijā.