Latvijas Modernās pieccīņas federācijas (LMPF) pārstāvji ar šo sportistu saista lielas cerības jau 2016. gada Riodežaneiro olimpisko spēļu kontekstā. Viņam vēl jāiegūst Latvijas pilsonība, taču sportista līdzšinējā atsaucība un sniegums ļauj uz to raudzīties cerīgi.
Palika bez atbalsta Ukrainā
«Viņš dzīvoja Luhanskā un trenējās Doņeckā, kur šobrīd arī ir viss konflikta epicentrs. Protams, esot tajos apstākļos, nācās meklēt izeju un variantus, ko darīt tālāk,» sarunā ar Dienu atklāja LMPF valdes loceklis Andris Feldmanis. Vēl viens būtisks apstāklis bijis tas, ka Nakoņečnijs Ukrainas izlasē bija tikai ceturtais vai piektais numurs, tāpēc viņam nebija iespēju startēt visās nozīmīgākajās sacensībās, turklāt, kara dēļ krasi samazinoties finansiālajam atbalstam, sportistam tā arī pateikts, ka Ukrainā viņam vairs neko nevar piedāvāt. Tā kā Latvijas izlases galvenais treneris ir ukrainis Mihails Jefremenko, kurš savulaik ieguva Latvijas pilsonību, Nakoņečnijs ar viņa starpniecību uzrunāja LMPF valdi, kas vienbalsīgi piekritusi darīt visu no sevis atkarīgo, lai šo sportistu uzņemtu. «Izskatījām gan lojālos, gan finansiālos aspektus. Tā tomēr ir liela atbildība, jo cilvēkam, atbraucot pie mums, ir jābūt, kur dzīvot un no kā iztikt. To izdevās sakārtot, un tā viņš kopš oktobra beigām trenējas Latvijā Jefremenko vadībā kopā ar mūsu vadošo pieccīņnieku Denisu Čerkovski,» stāstīja Feldmanis.
Izcilas fiziskās dotības
Lai gan bija zināms, ka sportists ir perspektīvs, Pasaules kausa posmā gūtā uzvara tomēr bija patīkams pārsteigums, pat sensācija. «Viņš jau pirmajā startā pierādīja, ka var būt viens no līderiem ne tikai mūsu komandā, bet arī pasaules līmenī. Gudri trenējoties un strādājot, mēs varam sagaidīt no viņa ne vienu vien uzvaru,» pārliecināts ir Feldmanis. «Sportists ir ar ļoti labām fiziskajām dotībām. Viņš divsimt metru distanci peld divās minūtēs, bet trīs kilometru gludo distanci skrien deviņās. Tādi rādītāji pasaulē ir vēl tikai kādiem diviem cilvēkiem, jo tie, kuri labi peld, parasti neskrien. Lai kāds mūsu atlēts sasniegtu tādu fizisko kondīciju, mums būtu jāstrādā desmit piecpadsmit gadu,» sajūsmu neslēpj Feldmanis. Viņš gan piebilst, ka ir jūtams tas, ka Ukrainā ar Nakoņečniju maz strādāts pie tehniskajām disciplīnām paukošanas un jāšanas, kas savukārt ir mūsu labāko pieccīņnieku trumpji.
Jau apgūst valodu
Feldmanis smej, ka Nakoņeč-nija uzvara ir kā dāvana Latvijas Modernās pieccīņas federācijai tās 60. jubilejā. «Pirms desmit gadiem mums skaistu dāvanu pasniedza Jeļena Rubļevska un Deniss Čerkovskis, izcīnot otro un ceturto vietu Atēnu olimpiskajās spēlēs. Esam ļoti priecīgi par šādu rezultātu un pašu sportistu. Jūtam, ka ieguldītais darbs un resursi jau dod atdevi.»
Skaidrs, ka tas liek ar papildu cerībām raudzīties uz 2016. gada olimpiskajām spēlēm Riodežaneiro. «Tas nebūs vienkārši, jo viņam vēl ne tikai jāizcīna olimpiskā ceļazīme, bet arī jāiegūst Latvijas pilsonība,» Feldmanis vērš uzmanību uz to, ka Nakoņečnijam šobrīd ir tikai Latvijas pieccīņnieka licence. Viņš gan uzsvēra, ka ar šādiem rezultātiem un izpratni nevajadzētu rasties nepārvaramiem šķēršļiem. Sportists jau esot pat nedaudz apguvis latviešu valodu un izrādījis iniciatīvu. No kopīgiem treniņiem ieguvējs esot arī četrkārtējais olimpisko spēļu dalībnieks Čerkovskis, jo dažkārt, trenējoties vienatnē, nav viegli sevi piespiest maksimāli izdarīt visu nepieciešamo, bet, ja līdzās ir šāds sparingpartneris, ir vieglāk sasniegt izvirzītos mērķus.