Nelepojas ar pensijām
Maķedonijas ziemas ir gana aukstas, taču vasaras - ārkārtīgi karstas. Bēgot no tveices pārņemtās Skopjes, arī maķedonieši, līdzīgi kā latvieši, labprāt iekopj savus dārziņus galvaspilsētas nomalē vai pavada vasaras lauku īpašumos. Gardo pašaudzēto dārzeņu vidū izceļas paprika - Maķedonijas sulīgais lepnums, no kā tiek gatavots tradicionālais gardums ajvars. Ajvars, kas ir mazliet līdzīgs lečo, rudenī piesmaržina visu valsti. Lai arī gatavošanas process ir ilgs un sarežģīts, teju katra ģimene uzskata par savu svētu pienākumu cienāt viesus ar pašgatavotu ajvaru.
Maķedonija nevar lepoties ne ar lielām algām, ne pensijām (vidēji 200 eiro - red.), tāpēc nav retums, ja kopā vienā dzīvoklī mīt trīs paaudzes. Taču Skopjes pensionāri bauda tādu privilēģiju kā bezmaksas ārstēšana spa sanatorijās. Pieejams arī bezmaksas sabiedriskais transports otrdienās, piektdienās un sestdienās. Seniori šo iespēju izmanto ļoti aktīvi, dodoties uz tirgu, parku, apciemojot draugus un ģimeni.
Bieži vien parkā manāmi sirmi kungi, spēlējot šahu vai bekgemonu un apspriežot politiku. Aktīvi tiek apmeklētas arī pareizticīgo baznīcas, jo maķedonieši ir ticīga tauta.
Atlēts arī vecumdienās
Kā daudzviet pasaulē, arī Maķedonijā darbojas likums - jo tālāk no galvaspilsētas aizbrauc, jo draudzīgākus cilvēkus satiec. Ciemojoties dienvidu pilsētā Ohridā, kas atrodas pie viena no Eiropas vecākajiem, dziļākajiem un skaistākajiem ezeriem, sapazīstos ar vairākiem vietējiem senioriem. Man palīdz maķedoniešu valodas zināšanas, jo pirms vairākiem gadiem esmu dzīvojusi Skopjē un strādājusi brīvprātīgo darbu.
Kādā lietainā dienā uz ielas iepazīstos ar Giorgiju un Vano, kuri visu mūžu nodzīvojuši Zviedrijā, bet pēc pensionēšanās vasaras mēnešus pavada Ohridā. Abi seniori ir teicamā formā un aktīvi aicina mūs visus trīs - divas meitenes un vienu puisi - uz kafiju. Vispirms piestājam tuvējā kafejnīcā, lai nobaudītu tradicionālo Balkānu komplektu - kafiju un glāzi vīnogu rakijas. Tad Vano mūs aizved parādīt savu dzīvokli, kas atrodas tieši pie 2000 gadu veca amfiteātra. No balkona paveras brīnišķīgs skats uz pasakaino Ohridas ezeru, taču pats interesantākais apskatāms dzīvoklī. Izrādās, seniors Vano ir atlēts, kurš vēl arvien katru dienu trenējas un apmeklē karatē nodarbības. Pie viesistabas sienām ir fotogrāfijas, kurās viņš redzams dažādos vecumos cilājam svarus.
Jaunībā biju pievilcīga!
Vēlāk pastaigājoties pa pilsētu, ievērojam kādu kundzi, kura stāv savas mājas durvīs un smaidot vēro garāmgājējus. Kad palūdzam, vai drīkstam viņu nofotografēt, seniore mūs sāk sparīgi aicināt mājās uz kafiju.
82 gadus vecā Vanga Čorbeva dzīvo viena pati, bet iekšpagalmu apsargā viņas uzticamais suns, kurš arī ir priecīgs par mūsu ciemošanos. Kundze stāsta, ka pati tiek galā ar visu dzīvei nepieciešamo un arī ģimene viņu bieži apciemo. Vanga, slavenās Bulgārijas gaišreģes vārdamāsa, ar mīlestību stāsta par savu ģimeni - dēls ir zobārsts, bet meita - mājsaimniece, precējusies ar inženieri.
Vanga labprāt kavējas atmiņās par laiku, kad strādājusi par lietvedi zemes dienestā. Atceroties jaunību un ieprecēšanos Ohridā, kundze teic: «Es toreiz biju ļoti pievilcīga!» Vanga labprāt jokojas un neskopojas arī ar mums veltītiem komplimentiem.
Maķedonijas īstais lepnums nav saule, kalni vai pilsētas, bet gan laipnie, sirsnīgie un zinātkārie cilvēki. Lai arī vietējie seniori paši tālos ceļojumos nedodas, viņi ir atvērti pret ārzemniekiem un arī Latvijas un Rīgas vārds viņiem ir labi zināms.