KPMG veiktais audits parāda, ka gada pirmajā ceturksnī zaudējumi sasnieguši 18 miljonus latu. Turpretī aprīlī un maijā gūta 5 miljonu latu peļņa, kā arī plānota peļņa turpmākajos vasaras mēnešos. U. Augulis neparedz airBaltic maksātnespēju un uzskata, ka attīstību var kavēt vienīgi «atsevišķu politiķu» izteikumi, kas jau nodarījuši kaitējumu airBaltic, netieši pieminot konfliktu ar ekonomikas ministru Arti Kamparu (Vienotība) par uzmanības pievēršanu aviokompānijas sliktajai finanšu situācijai un tās cēloņu analizēšanai.
Auditā neesot konstatēts, ka kompānijas līdzekļi būtu aizplūduši uz ārzonu kontiem, kā arī būtu veiktas kādas ļaunprātīgas darbības no airBaltic vadības puses, tomēr esot nepieciešamība pārskatīt tās atalgojumu un airBaltic vadītāja Bertolta Flika atbilstību amatam. Par nepieciešamajām pārmaiņām norādot valdes nespēja izpildīt plānoto. Patlaban abiem akcionāriem - valstij un Baltijas aviācijas sistēmām (BAS) - jāiesaistās airBaltic likviditātes nodrošināšanā, uzskata U. Augulis. Tas būtu jādara, veicot papildu akciju emisiju un piesaistot jaunus investorus, bet saglabājot valsts līdzdalību.