Mājas kokā pasaulē var tikt radītas divējādi: viens variants ir gatavu ēkas konstrukciju iecelt kokos, pakļaujot dabu savai arhitektūras vadītajai idejai, bet otrs, saudzīgāks un ilgtspējīgāks variants, ir pieskaņot ēku jau esošajai koku ģeometrijai.
Pielāgoties dabas telpai
Dabai draudzīgo māju ideju praktiski vistālāk pašreiz attīstījuši profesionāļi un entuziasti Nīderlandē un Šveicē, savukārt Latvijā šogad pirmo reizi norisinājusies meistarklase jeb vasaras plenērs TreeHouse jeb Mājas kokā, lai radītu praktiskus piemērus šādām ēkām. Pasākums, kas tapa sadarbojoties Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un Pilsētplānošanas fakultātes (RTU APF) Studentu pašpārvaldei, nevalstiskajai organizācijai Piedzīvojuma gars un biedrībai Movement Spontaneous, piesaistot pieredzējušos iekārtu koka konstrukciju projektēšanas speciālistus no Nīderlandesorganizācijas Buiten door, Lucavsala pulcēja gan ilgtspējīgi un inovatīvi domājušos studentus, gan tos, kas paši vēlējās īstenot savu bērnības sapni sev vai saviem bērniem.
«Māja kokā var būt ne tikai bērnības dienu protests, kā dzīvot augstāk par zemi un ikdienu, bet arī veids, kā būt tuvāk dabai jebkurā vecumā. Turklāt gan tiešā nozīmē, esot augtāk par zemi tuvāk koka lapotnei, gan pārnestā nozīmē, aizdomājoties par savu dzīvesveidu, lai netraumētu mežu un nedzīvotu destruktīvi, vienlaikus piepildot vēlmi būt dabas apskāvienā,» atzīst RTU APF studentu pašpārvaldes vadītājs un meistarklases rīkotājpārstāvis Matijs Babris. «Būvēt māju kokā dabai draudzīgā manierē nozīmē, pirmkārt, ēku pieskaņot jau esošajai, paša koka diktētai ģeometrijai. Otrkārt, jau būvējot māju kokā, jācenšas nenodarīt pāri kokam, lai neciestu tā stumbrs. Tas ir panākams izmantojot nevis naglotas, bet gan mezglotas konstrukcijas - platformas, ko stiprina ar mezglu palīdzību vienai sezonai, rudenī tās nojaucot, bet materiālus saglabājot atkārtotai izmantošanai nākamajā gadā.»
Šāda koka dabiskā veidolā iepludināta cilvēka izveidota un ar mezgliem sastiprināta platforma ir pamats, ko iestiprina koku stumbros, bet tālāka platformas izmantošana atkarīga no katra paša ieceres - vai tas ir jumts vai grīda, vai tur var piestiprināt šūpoles vai pārvērst platformu par tramplīnu lekšanai ezerā, vai izgudrot kādu citu piedzīvojumu kokā.
Riska un drošības zona
Izrādās, var iztikt bez profesionālām prasmēm: šādas mājas kokā var iemācīties izveidot ikviens, kas nav ne būvnieks, ne arhitekts, bet kam ir sapnis par mājiņu kokā, kur piedzīvot kādu savu bērnības sapni. Būvēt var ikviens, taču noteikti jāparūpējas par zināšanām par darbu augstumā un mezglošanas prasmju apgūšanu. Platformas izveide ir veids, kā pavadīt laiku dabā. Platforma ir pamatkonstrukcija, ko katru gadu no jauna var pārvērst par improvizāciju. Lai arī no vienas puses šī māja kokā ir sezonāla būve, kas rudenī pārtop nākamā gada izejmateriālā, no otras puses - tā ir vērtīga iespēja radīt aizvien jaunas idejas un īstenot tās ar pēc iespējas mazāku ietekmi uz vidi.
«Vienkārši apgūstamā konstrukciju tehnika ļauj platformu būvniecību kokos izmantot arī kā aizraujošu komandas saliedēšanas metodi. Šāds risinājums liek ikvienam izkāpt no savas komfortas zonas, nokļūstot augstumā un strādājot tur ar savām bailēm. Tādejādi cilvēks it kā atrodas riska zonā augstāk par zemi, bet vienlaikus tur pats kopā ar citiem būvē savu drošību - platformu vai ēku, kur piedzīvot jaunas izjūtas,» skaidro M. Babris.
Pārņemot labo un pārbaudīto praksi no Nīderlandes projektēšanas ekspertiem, kas sadarbībā ar apdrošinātājiem, aprēķinājuši un izveidojuši konstruktīvo loģiku, ikviens var iedvesmoties pats savai ēkai kokā: gan noskatoties pamācību video, gan aplūkojot vasaras plenērā tapušās mājas kokā līdz pat rudenim Ķegumā, sazinoties ar meistarklases rīkotājiem to Facebook lapā.
Šī gada vasaras plenērs ir tikai sākums - pilotprojekts vēl aizraujošākām organizatoru iecerēm. Nākamgad sadarbībā ar Durbi un vēl citām pašvaldībām un tūrisma organizācijām plānots izveidot savdabīgu dabas viesnīcu tīklu: ļaut katram pašam izveidot sev vēlamo māju kokā, lai kādu laiku tajā arī pats dzīvotu, pietuvojoties dabai un sev.