Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +8 °C
Skaidrs
Piektdiena, 15. novembris
Undīne, Leopolds, Unda

Āzija un Krievija apbruņojas

ASV izdevumi aizsardzībai joprojām ir lielākie pasaulē, bet Ķīna, Krievija un Tuvo Austrumu reģiona valstis strauji palielina aizsardzības budžetu. Tajā pašā laikā vairākums rietumvalstu samazina bruņošanās tēriņus, tādējādi ievērojami izmainās globālais militārais līdzsvars, liecina šonedēļ publicēti ziņojumi.

Ķīna un Krievija tērējas

Londonā bāzētais Starptautiskais stratēģisko pētījumu institūts (IISS) laidis klajā ikgadējo ziņojumu Militārais līdzsvars, kurā apkopoti valstu tēriņi aizsardzībai iepriekšējā gadā.

Kā jau pēdējos gados ierasts, pirmās divas vietas pārliecinoši aizņem Savienotās Valstis un Ķīna. Pirmā pērn tērējusi 600 miljardus dolāru (443 miljardi eiro), bet Ķīna atvēlējusi 112 miljardus dolāru (82,8 miljardi eiro). Tikai atšķirība tāda, ka ASV aizsardzības budžets, salīdzinot ar 2012. gadu, ir sarucis par aptuveni 64 miljardiem dolāru (47 miljardi eiro), bet Ķīnai tas gada laikā palielinājies par 5,3 miljardiem dolāru (4 miljardi eiro).

Trešo vietu ieņem Krievija, kas no tās ir izspiedusi Lielbritāniju. Krievi savos bruņotajos spēkos 2013. gadā ieguldījuši 68,2 miljardus dolāru (50,4 miljardi eiro). 2012. gadā Krievija tērēja 61,3 miljardus dolāru (45 miljardi eiro).

Briti ar 57 miljardiem dolāru (42 miljardi eiro) piekāpušies arī Saūda Arābijai, kas ar 59,6 miljardu dolāru lielu aizsardzības budžetu pērn ieņēmusi ceturto vietu. Ja Lielbritānija pagājušajā gadā samazināja militāros izdevumus par 4 miljardiem dolāru (2,9 miljardi eiro), tad Saūda Arābija tos palielināja par 7,1 miljardu dolāru (5,2 miljardi eiro), apgalvo IISS.

Pētījuma autori aicina pievērst uzmanību tam, ka dažādi blakusapstākļi, piemēram, valūtas kursa izmaiņas, var ietekmēt sarakstu. Tomēr saraksta pirmais piecinieks parāda tendenci, ka ASV un Eiropas valstis ekonomisko apstākļu dēļ spiestas samazināt aizsardzības izdevumus, kamēr Ķīna un Āzija, kā arī Krievija un Tuvo Austrumu reģions tos palielina.

Gravitācijas centra pārbīde

Šo tendenci apstiprina arī nākotnes prognozes, ar kurām var iepazīties Lielbritānijas uzņēmuma IHS Jane's jaunākajā pārskatā par valstu aizsardzības budžetu.

Pētījumā teikts, ka Āzijas valstu, Krievijas un Tuvo Austrumu reģiona valstu aizsardzības budžeta pieauguma dēļ gan šogad, gan nākamgad globāli palielināsies militārie izdevumi. IHS Jane's aprēķini liecina, ka 2014. gadā, salīdzinot ar 2013. gadu, tēriņi aizsardzībai pasaulē pieaugs par 0,6% un sasniegs 1,55 triljonus dolāru (1,15 miljardi eiro), ziņo Bloomberg.

Ķīna šogad militārajām vajadzībām paredzējusi atvēlēt 148 miljardus dolāru (109 miljardi eiro), bet 2015. gadā valsts aizsardzības budžetam vajadzētu pieaugt līdz 159,6 miljardiem dolāru (118 miljardi eiro), kas būtu par 149 miljardiem dolāru (110 miljardi eiro) vairāk, nekā tajā gadā aizsardzībai plāno tērēt Lielbritānija, Francija un Vācija kopā ņemot.

Krievijas militārais budžets šogad būšot 78 miljardi dolāru (57,8 miljardi eiro), bet Kremļa plāns paredz, ka izdevumi aizsardzībai tuvākajos trīs gados ir jāpalielina par 44% un 2016. gadā tiem vajadzētu sasniegt 98 miljardus dolāru.

Savukārt pasaules vienīgā superlielvara ASV šogad turpinās aizsardzības izdevumu samazināšanu, jo Vašingtona militārajiem mērķiem plāno tērēt 574 miljardus dolāru (425 miljardi eiro), vēsta laikraksts The Washington Post.

Viens no IHS Jane's pārskata autoriem Pols Bērtons prognozē, ka arī šogad saruks lielāko NATO dalībvalstu militārais budžets, tādēļ «aizsardzības izdevumu gravitācijas centrs 2014. gadā turpināšot attālināties no Rietumiem un virzīsies uz Āziju un Krieviju».

NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens šonedēļ brīdināja, ka dalībvalstu militāro izdevumu sarukums var samazināt alianses starptautisko ietekmi.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?