Lai arī ķirurģija nav arī starp pašām nepopulārākajām specialitātēm, ķirurgi ir uzskatāms piemērs, kā studentu izvēli ietekmē problēmas veselības aprūpes sistēmā. Izvēloties specialitāti, studenti apzinās, ka slimnīcās virkne plānveida operāciju vairs nenotiek, tādējādi viņi nevarēs pilnībā apgūt mācību procesu, zina arī, ka atalgojums pēc rezidentūras beigšanas būs zems, jo privātprakses iespējas ķirurģijā ir samērā nelielas, stāsta augstskolu mācībspēki.
Lielāks konkurss ir uz specialitātēm, kurās strādājot varēs apvienot publisko sektoru ar privāto medicīnu un nopelnīt. Šis gads arī zīmīgs ar to, ka vairāk studentu pēc pamatizglītības medicīnā beigšanas neturpina studijas rezidentūrā, bet dodas strādāt uz mācību hospitāļiem ārvalstīs. RSU ziņas ir vismaz par sešiem studentiem, kas nolēmuši doties uz Vāciju.
Nevar atlasīt labākos
Lai varētu strādāt par ārstu speciālistu, studentiem ar augstskolas beigšanu un ārsta grādu nepietiek, jāturpina mācības rezidentūrā. «Stājoties rezidentūrā, man bija tikai viena izvēle - vispārējā ķirurģija, par citām nedomāju. Gribēju interesantu, dinamisku darbu, nevis sēdēt poliklīnikā, visu dienu runāt un zālītes rakstīt,» saka Baiba Putniņa, otrā gada rezidente ķirurģijā. Par to, kāds būs atalgojums pēc rezidentūras beigām, kad viņa kļūs par sertificētu ārsti speciālisti, viņa nedomājot. Rezidenta alga par 40 stundu darbu nedēļā slimnīcā ir 338 lati mēnesī pirms nodokļu nomaksas. Strādājot papildus, piemēram, nakts dežūras, rezidenti nopelna labi ja 400 latu uz rokas.
Stradiņa slimnīcas Izglītības un zinātnes departamenta direktors asinsvadu ķirurgs profesors Dainis Krieviņš saka - arvien mazāk konkursos uz rezidentūras vietām var redzēt motivētus studentus. «Ir specialitātes, kurās attieksme ir tāda - sešus gadus pasēdēju augstskolā, pabeidzis esmu, vakar nosapņoju, ka iešu uz kardioloģiju,» viņš paskaidro. Arī ķirurģijā šogad visi, kas pieteicās, tika paņemti, viņš saka. Problēma tā, ka nav iespējams atlasīt labākos. Jautāts, vai vispār vajag tik daudz studentu pieņemt šajā specialitātē (šogad LU un RSU pieņem 12), D. Krieviņš saka - vajag, arī reģionos sāk trūkt ķirurgu. Ļoti augsts esot ķirurgu vidējais vecums. RSU profesors Jānis Vētra savukārt norāda uz to, ka ķirurga kvalifikācijai ir tieša saistība ar operāciju skaitu, kas pēdējos gados ir nepietiekams: «Augustā jau būs pagājuši divi gadi, kopš valsts nefinansē plānveida ķirurģiju. Daudzi ķirurgi no tiem, kuri ir, zaudē kvalifikāciju, jo nav ko operēt.»
Problēmas mēdz būt ar šaurajām specialitātēm, proti, rezidents mācās, piemēram, piecus gadus, taču solīto darbvietu nesaņem, jo valsts finansējums nozarei samazināts. D. Krieviņš min piemēru: «Mums kardioķirurģijā bija sagatavots ļoti labs rezidents, taču, kad viņš bija jāņem darbā, kaut ko jau atradām viņam, bet uz pilnu slodzi nevarējām paņemt. Nav štata vietas.»
Ko vēlas studenti
Ginekoloģija, dermatoloģija, oftalmoloģija, arī psihiatrija - šādas specialitātes rezidentūrā pēdējos gados ir populārākā studentu izvēle RSU. Kā noskaidroja Diena, līdzīgas tendences ir arī Latvijas Universitātē. Šīs jomas saistītas arī ar labām privātās medicīnas iespējām.
RSU Tālākizglītības fakultātes dekāne, asociētā profesore Jevgēnija Livdāne saka - studentu izvēle atkarīga no daudziem faktoriem. Piemēram, daudzi studenti izvēlas specialitāti, pamatojoties uz savu iepriekšējo pieredzi studiju laikā un medicīnas prakses laikā. Stājoties rezidentūrā, studentiem jau ir vidēji 24, 25 gadi un, iespējams, izveidota ģimene, tādēļ, protams, tiek domāts par specialitāti, kurā varēs nopelnīt un uzturēt ģimeni. Ir arī studenti, kuri mācību laikā sapratuši, ka noteikti neizvēlēsies specialitāti, kurā būs daudz jākomunicē ar pacientiem.
Specialitāte, kurā RSU studenti aktīvi nepieteicās, ir, piemēram, geriatrija (veco ļaužu ārstēšanas nozare). «Jauniem cilvēkiem tā var būt mazāk saistoša. Turklāt, ja students domā, kur varētu nopelnīt, tad jūs zināt, cik maksātspējīgi ir pensionāri,» pieļauj J. Livdāne. Piedāvāta arī vieta paliatīvajā aprūpē. To gan nevarēja izvēlēties šā gada augstskolas absolventi, bet tikai sertificēti speciālisti. «Neviens neizvēlējās. Tā arī ir ļoti smaga specialitāte, ļoti apbrīnoju cilvēkus, kas šo darbu strādā,» saka J. Livdāne.
Kāpēc plastikas ķirurgs?
Valstij viens medicīnas students ir visnotaļ dārgs. RSU viena medicīnas studenta izmaksas gadā ir 3242 lati, tātad sešos studiju gados valstij viena studenta pamatizglītība medicīnā izmaksā 19 452 latus. Ja students izvēlas studijas turpināt rezidentūrā, kas ilgst trīs līdz sešus gadus atkarībā no specialitātes, klāt par viena studenta izglītību jāpieskaita vēl no Ls 30 500 līdz Ls 60 984.
Kāds būs budžeta vietu skaits un kā tās dalīsies pa specialitātēm, lemj Veselības ministrija (VM), kura izvērtē virkni datu - ārstniecības iestāžu, asociāciju ieteikumus un pieprasījumu, pensionēto ārstu skaitu specialitātē un citus faktorus. Pēdējos gados īpašu akcentu VM liek uz ģimenes medicīnu, šajā un iepriekšējā mācību gadā krietni palielināts budžeta vietu skaits ģimenes ārsta specialitātē. Pirmoreiz pēdējo piecu gadu laikā ir budžeta vietas geriatrijas un paliatīvās aprūpes specialitātēs. VM pārstāvis Reinis Joksts saka - ņēmām vērā demogrāfiskos rādītājus, iedzīvotāji noveco.
Aizkulisēs ārstu vidū neizpratni izpelnījusies šogad valsts budžeta vietu vidū parādījusies viena plastikas ķirurga vieta. R. Joksts saka - jau iepriekšējos gados bija studenti, kas šo specialitāti bija gatavi apgūt par maksu, tātad ir pieprasījums, turklāt VM ņēmusi vērā ārvalstu datus par nepieciešamo speciālistu skaitu.