Lai pieveiktu eirozonas parādu krīzi, Ž. M. Barrozo aicināja apstiprināt vairākus pretrunīgi vērtētus priekšlikumus, arī eiroobligāciju un finanšu transakciju nodokļa ieviešanu.
«Finansiālajam sektoram ir pienācis laiks dot atpakaļ ieguldījumu sabiedrībai,» pamatojot nodokļa nepieciešamību, uzsvēra Ž. M. Barrozo. Kopš krīzes sākuma 2008. gadā ES dalībvalstis finanšu nozarei sniegušas garantijas 4,6 triljonu eiro (3,2 triljoni latu) vērtībā. Nodoklis stātos spēkā ne ātrāk kā 2014. gadā un ik gadu ļautu papildināt budžetu par 30-50 miljardiem eiro.
Pret ieceri iebilst ASV un vairākas ES dalībvalstis, it sevišķi Lielbritānija, kas ir daudzu finanšu institūciju galvenais centrs. Eksperti bažījas, ka Londonas satraukums, ka nodoklis atbaidīs investorus no Eiropas, ir pamatots, ziņo britu raidsabiedrība BBC. Jāatgādina, ka pagājušajā mēnesī par finanšu transakciju nodokļa ieceri pozitīvi izteicās eirozonas līderi Vācijas kanclere Angela Merkele un Francijas prezidents Nikolā Sarkozī.
Nodokļa ieviešanai nepieciešams visu ES dalībvalstu akcepts.