Tauta lēma, ka neļaus politiķiem izvairīties no piedalīšanās tiesas sēdēs, aizbildinoties ar aizņemtību darba pienākumos, kā arī noraidīja atomelektrostaciju darbības atjaunošanu, no kā tā atteicās astoņdesmitajos gados neilgi pēc Černobiļas katastrofas. Pārējos divos referendumos itāļi noraidīja ūdens apsaimniekošanas sektora privatizāciju.
Pļauka valdībai
«Rezultāti ir «pļauka valdībai», kas iezīmē vēsturisku S. Berluskoni sakāvi,» raksta Corriere della Sera. Premjers triecienu piedzīvoja jau maijā, kad viņa Tautas brīvības partija reģionālajās vēlēšanās zaudēja kontroli pār tādām pilsētām kā Milāna un Neapole. Viņa pozīcijas apdraud pret viņu sāktās tiesas prāvas, arī par korupciju un nepilngadīgo prostitūciju, kas izsaukušas plašu starptautisko mediju uzmanību. Tomēr referenduma rezultāti mudinot domāt, ka itāļu pacietības mērs ir pilns un pienācis S. Berluskoni teju 20 gadu nesatricināmās varenības noriets.
«Valdībai un parlamentam pilnībā jāakceptē referendumu rezultāti,» S. Berluskoni citējis Reuters. Itālija atteikšoties no valdības kvēli atbalstītās kodolenerģijas ieguves programmas un pievērsīšoties atjaunojamajiem energoresursiem. Partija nekavējās uzsvērt, ka referendumi neietekmēs valdības stabilitāti. Taču, kā ziņo La Repubblica, premjers saviem sabiedrotajiem norādījis, ka «turpmāk viss būs krietni grūtāk».
Opozīcija uzstāj, ka politiķim jāatkāpjas. «Tas ir bijis referendums par valdības un tautas šķiršanos,» norādot uz valsts politisko krīzi, sacījis Demokrātiskās partijas pārstāvis Pjerluidži Bersāni.
S. Berluskoni nonācis dziļākā koalīcijas sabiedrotās Ziemeļu līgas gūstā, vēsta CNN. Tā varētu sagraut jau tā vājās valdības saites, kurās dominē domstarpības par nodokļu politiku un atbalstu NATO misijai Lībijā. Izšķirošs var izrādīties 22. jūnija parlamenta uzticības balsojums, kura mērķis ir pārliecināties par valdības stabilitāti pēc sakāves reģionālajās vēlēšanās. Tomēr reti kurš uzdrošinās premjera dienas saukt par skaitītām. Analītiķi ir skeptiski pret valdības krišanu, jo paredz koalīcijas partneru lojalitāti.
Televīzijas noriets
Referendums «iezvanījis politiskās ēras beigu posmu», raksta Corriere della Sera. Tauta sacēlusies pret premjeru, kurš pie varas ar īsiem pārtraukumiem ir kopš 1994. gada un netraucēti virzījis sev labvēlīgus likumus.
Politiķis cerēja uz tautiešu politisko apātiju, aicinot tos nepiedalīties balsojumā. Pēdējos 16 gados nevienā no sešiem referendumiem nebija izdevies savākt kvorumu, kas nepieciešams, lai rezultātus atzītu par derīgiem. Šoreiz nobalsojuši 57% jeb ap 27 miljoniem itāļu. Par premjeru kļuvušais mediju magnāts vēlētāju pārliecināšanai paļāvās uz savu tradicionālo ieroci televīziju. «Berluskoni zaudējis spēju komunicēt televīzijā,» Ziemeļu līgas līdera Umberto Bosi teikto citējis The Daily Telegraph.
Eksperti S. Berluskoni sakāvi saista ar jauno mediju uzvaru pār televīziju. Tajos opozīcijas partijas aktīvi aicinājušas sabiedrību piedalīties referendumā. Izšķiroša loma bijusi jauniešiem, kas valdību vaino 30% lielajā bezdarbā gados jauno itāļu vidū un izmantojuši sociālos tīklus, aicinot balsot un stāties pretim premjera iecerēm.