Valsts prezidenta A. Bērziņa uzstāšanās pēdējā laikā krievu medijos liecina, ka viņam ne tik daudz rūp pārējo valdības partiju - Vienotības un Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-TB/LNNK - balsis, cik sociāldemokrātiskās partijas Saskaņa atbalsts. «Tā izskatās. Un izskatās, ka viņa aktivizēšanās ir saistīta ar eventuālo izšķiršanos,» Dienai atzina Saskaņas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs. Viņš gan piebilda, ka A. Bērziņš to, ko saka, «prot pateikt tā, ka daudziem pēc tam ir jāgudro, ko viņš pateica».
Grigule aizstāv
Pagājušajā nedēļā sociālo tīklu lietotāju uzmanību piesaistīja Valsts prezidenta A. Bērziņa intervija LTV7 krievu auditorijai adresētajā raidījumā Točki nad i. Tajā A. Bērziņš pieļāva, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins kādreiz varētu ierasties vizītē Latvijā, jo «ir jāsadarbojas gan lieliem, gan maziem spēlētājiem». Šīs nedēļas sākumā TV3 ziņu raidījums vēstīja, ka starptautiskajā krievu valodā raidošajā kanālā RTVi prezidents A. Bērziņš ir raksturojis Krieviju kā labu kaimiņu, būdams pārliecināts, ka tā «uz visiem laikiem paliks labs kaimiņš». A. Bērziņš uzsvēris, ka Krievija ir otra lielākā tirdzniecības partnere, piesardzīgi vērtējot Krievijas agresiju Ukrainā. «Par Bērziņa attieksmi pārsteigti ir arī Krievijas televīzijas žurnālisti, kuri Latvijas prezidentu nosaukuši par balto vārnu starp Lietuvas un Igaunijas prezidentiem, kas Krievijai parasti velta asu kritiku,» ziņo TV3.
Eiropas Parlamenta deputāte Iveta Grigule (ZZS), kura pirms četriem gadiem uzņēmās iniciatīvu A. Bērziņa izvirzīšanā uz augsto amatu, tagad Dienai sacīja, ka nav pareizi salīdzināt A. Bērziņu ar viņa kolēģiem Lietuvā un Igaunijā, jo šajās valstīs ir cits nacionālais sastāvs, bet Latvijai ir jārēķinās ar lielo cittautiešu īpatsvaru. «Valsts prezidentam ir jārunā par labām kaimiņattiecībām un jārūpējas, lai valstī būtu iekšējā stabilitāte,» teica I. Grigule. Viņas partijas biedrs, Eiropas lietu komisijas priekšsēdes vietnieks Armands Krauze pirms A. Bērziņa oficiālās atbildes vēlējās atturēties no vērtējumiem, taču varot piekrist, ka valsts ekonomiskā attīstība ir svarīga, «un mums vajag tirgoties arī ar ienaidnieku».
Uz vaicāto, vai A. Bērziņam ir cerības saņemt Saskaņas balsis, J. Urbanovičs sacīja: «Mēs nenoliedzam nekādas iespējas, bet pašlaik neizsakāmies ne par vienu kandidātu, ceram sagaidīt sabiedrības piedāvājumu.» Taču Saskaņa, visticamāk, savu kandidātu Valsts prezidenta vēlēšanās neizvirzīs, jo tā partija ierobežotu savu ietekmi, jo neatbalstītu nevienu citu pretendentu, paskaidroja J. Urbanovičs.
Iet ar divām ziņām
Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājam Ainaram Latkovskim (Vienotība) pēdējās dienās arī piezagusies doma, ka, ņemot vērā iepriekšējo vēlēšanu pieredzi, «Andris Bērziņš ir sapratis, ka bez Saskaņas balsīm neiztikt». A. Latkovskim šķiet, ka A. Bērziņš krievu medijos iet ar vienu ziņu, bet latviešu - ar citu, taču tā nelaime esot, ka latviešu žurnālisti seko līdzi arī tam, kas notiek cittautiešu auditorijai adresētajā mediju telpā. A. Latkovskis apstiprināja, ka tādējādi Valsts prezidents atgrūž iespējamos atbalstītājus Vienotībā. Valdošajā Vienotības frakcijā ir deputāti, kas paziņojuši, ka neatbalstītu tagadējā prezidenta atkārtotu ievēlēšanu.
«Valsts prezidentam ir zināms, ka mums ir cits kandidāts,» Dienai teica arī Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-TB/LNNK deputāts Imants Parādnieks, kurš šī iemesla dēļ negribēja komentēt A. Bērziņa intervijās teikto. Valsts prezidenta amatā NA vēlētos redzēt konstitucionālo tiesību juristu Egilu Levitu, taču viņu neatbalsta Zaļo un Zemnieku savienība. Cik zināms, E. Levits piekristu kandidēt, ja viņam būtu pārliecība par nepieciešamo vairākumu. Taču vismaz pirmajā kārtā neviens politiskais spēks to nevar garantēt. «Glabāsim Egilu Levitu kā mūsu pēdējo rezervi,» otrdien juristu un filosofu diskusijā par to, kādam ir jābūt Valsts prezidentam, sacīja kultūrsocioloģe Dagmāra Beitnere-Le Galla. Viņa uzskata, ka Valsts prezidenta vara ir lielāka, nekā to nosaka Satversme, jo prezidentam ir arī neredzamā vara. Tā bija trešā diskusija, kas notika pēc Nacionālās apvienības iniciatīvas. Otrdien līdzīgu sarunu senioru auditorijā rīkoja arī Vienotība. Taču, kamēr nav zināmi Valsts prezidenta amata kandidāti, sabiedrības pārstāvji vairāk apspriež prezidenta izraudzīšanās procesu.