LB ekonomiste Linda Vecgaile uzsver, ka pozitīvo eiro ieviešanas ietekmi uz investīcijām varēs novērtēt tikai ilgākā laika periodā. «Eiro var papildus veicināt investīcijas un stimulēt jaunu darbavietu rašanos, citiem faktoriem nemainoties. Diemžēl šogad tie ir mainījušies, turklāt investīcijām nelabvēlīgā virzienā. Te var minēt gan saspīlētos ģeopolitiskos apstākļus, kas ietekmēja jaunu investīciju projektu atlikšanu uz vēlāku laiku, gan kreditēšanas vājo attīstību, gan joprojām nepaveikto mājasdarbu strukturālo reformu un tiesiskās vides sakārtošanas jomā. Tomēr ļoti pozitīvs faktors gan ekonomikai kopumā, gan investīciju videi ir tas, ka šā gada nogalē starptautiskās reitingu aģentūras Standard&Poor's un Fitch apstiprināja valsts kredītreitingu līdzšinējā līmenī. Konstruējot spekulējošu scenāriju, ja mēs nebūtu pievienojušies eirozonai, iespējams, Latvijas ekonomika nebaudītu reitingu aģentūru uzstādītās stabilas nākotnes prognozes,» stāsta L. Vecgaile.
Latvijas Universitātes profesore Baiba Šavriņa uzsver, ka «lielākais šā brīža izaicinājums investīciju piesaistei ir darbaspēka resursi, kas izsīkst nelabvēlīgās demogrāfiskās situācijas dēļ». Savukārt par darbaspēka kvalitāti īpaši varētu arī neraizēties, «jo 31% strādājošo mums ir ar augstāko izglītību. Pašlaik Latvija investoriem var būt pievilcīga ar šaurām nišas nozarēm, kurās nav vajadzīgs tūkstošos mērāms darbaspēks,» ir pārliecināta profesore.
To, ka eiro nav noteicošais faktors investīcijām, uzsver arī Latvijas Pašvaldību savienības eksperte uzņēmējdarbības jautājumos Andra Feldmane, norādot, ka jādomā gan par darbaspēka pieejamību, gan infrastruktūras pilnveidi, īpaši reģionos.