Pagaidām vismaz vārdos viņš neizslēdz iespēju ģenerālprokurora amatam atkārtoti virzīt J. Maizīti. Tomēr, visticamāk, tie ir tikai vārdi, mēģinājums izlavierēt. Ir pilnīgi skaidrs, ka J. Maizītim nav izredžu gūt Saeimas vairākuma atbalstu, - nu jau arī TP, kas aprīlī vārdos vēl solīja atbalstu, vairs neslēpj, ka atkārtotas izvirzīšanas gadījumā balsos pret. Līdzīgu viedokli paudis arī LPP/LC priekšsēdis Ainārs Šlesers, kura partijas Saeimas frakcijai aprīlī bija noteikts brīvais balsojums. Andra Šķēles TP un A. Šlesera LPP/LC nu jau atklātā nostāšanās pret J. Maizīša atkārtotu apstiprināšanu ir nepārprotams mājiens: J. Maizītim pārvēlēšana «nespīd». Pat par spīti tam, ka vairāk nekā 3000 cilvēku ar diviem bijušajiem Valsts prezidentiem Gunti Ulmani un Vairu Vīķi-Freibergu priekšgalā ir parakstījuši aicinājumu Ģenerālprokuratūras vadītāja amatam atkārtoti izvirzīt tieši J. Maizīti. Pat par spīti tam, ka vairāk nekā puse prokuroru ir pauduši viedokli, ka J. Maizītim būtu jāļauj turpināt darbu.
Tie, kuriem nācies redzēt, kā laukos kauj vistas, stāsta, ka vēl īsu brīdi pēc galvas nociršanas vista spēj paskriet konvulsīvi, inerces dēļ.
Kāds no prokuroriem, kas ir parakstījis vēstuli, kurā tika pausts, ka balsojums pret J. Maizīti ir uzskatāms par vērtējumu visu prokuroru darbam, stāsta, ka daudziem prokuratūrā esot radies iespaids, ka, noraidot ģenerālprokurora J. Maizīša atkārtotu apstiprināšanu, Saeimas deputāti un tie, kuri viņus ietekmējuši, ir padarījuši Ģenerālprokuratūru par kaut ko līdzīgu vistai, kam nocirsta galva. Prokuroriem ir nopietnas bažas, ka jaunais, Saeimas vairākumam tīkamais ģenerālprokurors atšķirībā no J. Maizīša nespēs pasargāt prokurorus no spiediena, iestāties par neatkarīgu izmeklēšanu. Krimināllietu, arī politiskajai elitei netīkamu, piemēram, tā dēvētās Lemberga stipendiātu lietas izmeklēšana, protams, turpināsies. Taču ģenerālprokurora iespējas ietekmēt izmeklēšanas procesu ir gana plašas. Tādēļ prokuroru bažas ir ļoti pamatotas.
J. Maizīša nepārvēlēšanas mērķis - diskreditēt Ģenerālprokuratūras darbu - ir sasniegts. Izveidojušos situāciju tā īsti nespēj labot pat Vienotību veidojošo partiju izstrādātie grozījumi Prokuratūras likumā, kas, ja tie būtu pieņemti pirms mēneša, ļautu J. Maizītim turpināt vadīt Ģenerālprokuratūru līdz brīdim, kamēr Saeima apstiprina jaunu ģenerālprokuroru. Jo attiecīgos grozījumus parlaments pieņems tikai pēc J. Maizīša pilnvaru termiņa beigām.
Smagos finanšu noziegumos apsūdzētais Ventspils mērs Aivars Lembergs neslēpti tīksminās par paveikto, liekulīgi žēlojoties par spiedienu, ko prokurori it kā izdarot uz AT priekšsēdētāju I. Bičkoviču un parlamenta deputātiem, jo nevēlas padevīgi samierināties ar Saeimas melīgo balsojumu pret J. Maizīša atkārtotu apstiprināšanu. A. Lembergs visu tik «glīti» bija sakārtojis. No J. Maizīša izdevies atbrīvoties pat elegantāk nekā no kādreizējā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka Alekseja Loskutova. J. Maizīša novākšanai no ceļa pat nebija nepieciešams atrast kādus formālus pārkāpumus, pietika ar pilnvaru termiņa beigām. Bet nu izrādās, ka prokurori un arī daļa sabiedrības nevēlas mierīgi norīt «pilnīgi» leģitīmu likumdevēja lēmumu. Zīmīgi, ka liela daļa likumdevēju vēl arvien nevēlas godīgi atzīt, kā balsojuši par ģenerālprokurora apstiprināšanu - Sabiedrībai par atklātību Delna sūtītās atbildes lielā daļā gadījumu izskatās pēc aizbildināšanās. Jo acīmredzot daļa deputātu vēl arvien bīstas atbildēt uz jautājumu, kādi apsvērumi ir viņus vadījuši šai «leģitīmajā» balsojumā.
Tomēr sabiedrības reakcija uz šo kliedzošo precedentu ir pārlieku klusa. Iespējams, tāpēc, ka lielai daļai cilvēku nav īsta priekšstata par Ģenerālprokuratūras darbu un ģenerālprokurora funkcijām. Sak, ja reiz J. Maizītis nemaz nelīdzinās Betmenam vai kādam citam supervaronim, neskraida pa Saeimu, pašrocīgi ieslēdzot roku dzelžos stipendiātus, tad jau nekāds dižais cīnītājs viņš nav. Šāda komiksos un televīzijas seriālos sakņota izpratne par izmeklēšanu un taisnīgu tiesu ļauj A. Lembergam un viņa domubiedriem - A. Šķēlem un A. Šleseram - atstāt prokuratūru bez galvas, nesodīti īstenojot plānu par Ģenerālprokuratūras diskreditāciju un pakļaušanu politiskai ietekmējamībai.
Tas tikai lieku reizi apliecina, ka visu tiesu varas atzaru amatpersonu apstiprināšana pēc iespējas ātrāk ir jāizņem no likumdevēju, tas ir, Saeimas deputātu, lemjamo jautājumu loka.