Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +6 °C
Viegls lietus
Ceturtdiena, 7. novembris
Lotārs, Helma

Bez nosaukuma

NATO gatavojas Baltijas valstīs un Polijā izvietot četrus bataljonus - aptuveni 4000 karavīru -, lai stiprinātu alianses robežu ar Krieviju, vēsta laikraksts The Wall Street Journal (WSJ). ASV, visticamāk, piešķirs divus bataljonus, savukārt Vācija un Lielbritānija katra varētu piešķirt pa vienam bataljonam.

ASV aizsardzības ministra vietnieks Roberts Vorks vizītes laikā Briselē apstiprināja kopējo spēku lielumu un paziņoja, ka tā ir atbilde uz Krievijas pieaugošo aktivitāti Baltijas valstu tuvumā. «Krievi tieši pie robežām rīko daudz pēkšņu mācību ar lielu daudzumu karavīru,» intervijā WSJ pavēstīja R. Vorks. «No mūsu perspektīvas mēs varam teikt, ka tā ir ārkārtīgi provokatīva uzvedība.»

NATO nostiprinās Austrumeiropā

Prasa pārtraukt uzlidojumus

ASV valsts sekretārs Džons Kerijs pieprasījis Sīrijas prezidentam Bašāram el Asadam pārtraukt uzlidojumus nemiernieku kontrolētajām teritorijām Alepo pilsētā, tādā veidā cenšoties atjaunot pamieru. Sīrijā 27. februārī stājās spēkā pamiers, tomēr tas neattiecas uz grupējumiem, kurus ANO atzinusi par teroristu organizācijām, tādiem kā Islāma valsts un Al Nusra. Savukārt pagājušonedēļ Maskava un Vašingtona vienojās par klusuma režīmu Sīrijā no piektdienas pusnakts. Vienošanās attiecas uz teritorijām Latākijas provincē un Damaskas priekšpilsētās, tomēr Alepo tajā nav iekļauta. Dž. Kerijs arī noraidīja Damaskas un Maskavas paziņojumus, ka gaisa triecieni ir vērsti pret Al Nusra, uzsverot, ka Sīrija tos galvenokārt vērš pret mierīgajiem iedzīvotājiem un grupējumiem, uz kuriem attiecas 27. februārī noslēgtā pamiera nosacījumi. Tiek lēsts, ka Alepo joprojām atrodas ap 250 000 cilvēku. Alepo pirms kara bija Sīrijas komerciālais centrs, bet tagad tās austrumu daļu kontrolē nemiernieki, savukārt rietumu daļu - B. el Asada spēki.

Runās par situāciju Ukrainā

Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers paziņojis, ka uz sarunām 11. maijā ir uzaicinājis kolēģus no Francijas, Krievijas un Ukrainas, lai nogludinātu domstarpības starp Maskavu un Kijevu un apspriestu situāciju Austrumukrainā. V. Šteinmeiers Francijas ārlietu ministru Žanu Marku Ero, Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu un Ukrainas ārlietu ministru Pavlo Kļimkinu uzņems Berlīnē. «Nepieciešams dot jaunu grūdienu, lai pārvarētu šķēršļus starp Kijevu un Maskavu,» viņš norādīja. Paredzēts arī apspriest gatavošanos vietējām vēlēšanām Ukrainas austrumos.

(LETA)

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?