sabiedriskajās apspriešanās
Ilze Sedliņa (34)
Viena no reizēm, kad esmu piedalījusies, bija Rīgas attīstības plāna tapšana. Patika, ka viņi aicināja iedzīvotājus, vēl pirms tas bija izstrādāts. Taču Latvijā bieži tās rīko ačgārni. Piemēram, Piņķu novadā skolai būvēs piebūvi. Ir uztaisīts projekts, un, ja nemaldos, iepirkums jau tuvojas. Nu taisa sabiedrisko apspriešanu, noliek lielu plakātu, kur jau uzzīmēts, kā viss izskatīsies. Bezjēdzīgi rīkot, ja viss izlemts. Ko tad viņi gaida, ka iedzīvotāji pateiks, ka šis nekam neder? Lai gan, pēc manām domām, tā vieta piebūvei tiešām nav īstā.