Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +7 °C
Skaidrs
Otrdiena, 26. novembris
Sebastians, Konrāds

Biotopu kartēšana ieviestu skaidrību

Latvijā ir apzinātas aptuveni 9600 kūdras atradņu. Gandrīz katrā pagastā ir lielāks vai mazāks purvs. Taču kūdras ieguve pašlaik notiek tikai aptuveni 25 000 hektāros.

Kā norāda Latvijas Kūdras ražotāju asociācijas zinātniskā direktore Dr. geol. Ilze Ozola, atlikušajā daļā atradņu, kas, pēc I. Ozolas teiktā, ir gana lielas platības, nenotiek nekas - tās netiek ne aizsargātas, ne saimnieciski izmantotas. «Kūdras ieguves platības samazinās, jo vietās, kurās kūdra iegūta jau 50 gadu, tās tikpat kā nav palicis. Jaunas platības tiek iznomātas ļoti maz, un tas rada bažas par nozares tālāko izdzīvošanu. Ja pat neliela daļa no neizmantotajām teritorijām tiktu atdota kūdras ieguvei, nozare varētu pastāvēt vēl vairākus gadu desmitus,» uzskata I. Ozola.

Taujāta, kas ir galvenie faktori, kas bremzē nozares attīstību, Latvijas Kūdras ražotāju asociācijas zinātniskā direktore norāda uz «maksimālās piesardzības principu». «Jebkurā kūdras atradnē, pirms tajā sāk kūdras ieguvi, tiek veikts ietekmes uz vidi novērtējums (IVN). Ņemot vērā, ka augstie purvi un pat degradēti augstie purvi ir Eiropas Savienībā aizsargājami biotopi, ir ļoti grūti iegūt pozitīvu IVN lēmumu. Latvijas klimatiskie apstākļi un viegli viļņotais reljefs veicina pārpurvošanos. Atbildīgo institūciju dokumentos tiek minēts, ka Latvijā būtu jāmeliorē 90% no teritorijas. Pat mums šķietami nevērtīgos purvos, piemēram, degradētajos un susinātajos, aug Eiropā un arī Latvijā aizsargājami augi. Arī putniem gan dabiski purvi, gan kūdras ieguves vietas, kurās notiek intensīva darbība, ir iemīļota mājvieta. Lai izvairītos no ES pārmetumiem, bieži tiek ievērots maksimālās piesardzības princips - kūdras ieguvi neļaut. To var arī saprast - mēs patiešām nezinām, cik un kādi biotopi Latvijā ir izplatīti,» viedokli pauž I. Ozola.

Kā problēmu varētu risināt? «Ar biotopu kartēšanu. Kartēšana ieviestu skaidrību - mēs zinātu, cik daudz Latvijā ir dabisku purvu, cik - degradētu purvu, kurus aizsargāt un kurus atdot ieguvei. Igaunijā jau pirms diviem gadiem pabeidza purvu kartēšanu, un tur abām pusēm - dabas aizstāvjiem un kūdras ieguvējiem - tuvākajā laikā būs skaidri spēles noteikumi. Pēc kartēšanas, sadarbojoties abām pusēm, top saraksts ar purviem, kuri tiks atdoti kūdras ieguvei. Tas nozarei ļauj plānot savu nākotni - investēt šeit vai tomēr citā valstī. Šobrīd kūdras ieguvēji Latvijā jūtas nedroši par savu nākotni un ļoti gaida kartēšanas rezultātus. Bez jaunām teritorijām nozare nevar ne izdzīvot, ne attīstīties,» uzsver asociācijas pārstāve.

Turklāt gandrīz jebkurā atradnē ir kūdra, kuru var izmantot substrātiem, un tāda, kuru var izmantot kurināšanai. «Šobrīd atradni nevar izstādāt līdz galam, jo pēc tā dēvētās tumšās kūdras Latvijā nav pieprasījuma. Pat nepalielinot ieguves platības, varam iegūt aptuveni 700 000 tonnu kurināmās kūdras gadā. Tagad iegūstam aptuveni 30 000 tonnu kurināmās kūdras gadā, kuru eksportējam. Latvijas Kūdras ražotāju asociācija ir daudz darījusi, lai atgādinātu gan politiķiem, gan ministriem, ka mums ir vēl viens resurss, kas varētu veicināt enerģētisko neatkarību. Tam ir arī rezultāti - kūdra iekļauta gan Enerģētikas stratēģijā 2030, gan Enerģētikas pamatnostādnēs 2014.-2020. gadam. Strādājam arī, lai sakārtotu normatīvos aktus, kas kavē izmantot kūdru enerģētikā. Jācer, ka kūdra drīzumā atgriezīsies Latvijas enerģētikā, jo tas ne tikai palielinātu enerģētisko neatkarību, bet arī radītu jaunas darbvietas, ļautu izstrādāt līdz galam kūdras atradni un pēc tam to rekultivēt,» norāda I. Ozola.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Lietuvā avarējot DHL lidmašīnai, viens bojāgājušais

Netālu no Viļņas lidostas pirmdien līdzās dzīvojamai ēkai nokritusi Vācijas loģistikas uzņēmuma DHL transportlidmašīna, un gājis bojā viens no tās apkalpes locekļiem, paziņojušas Lietuvas amatperson...








Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?