Ziniet, ņemot vērā kaut vai SAAB aspektu, esmu pilnīgi pārliecināts, ka zviedri ņēma dalību šajā notikumā. Paskatieties, kas notika Lietuvā - vienā dienā nomainīja visu banku uzraudzības komiteju, izdarīja izmaiņas septiņos likumos un nacionalizēja banku. Bez milzīga lobija tas nav iespējams. Krājbankas jautājumā mums vajag uzslavēt Dombrovski un viņa valdību. Mēs visai pasaulei parādījām piemēru. Jau otrā dienā sākt izsniegt naudu - tas ir bezprecedenta notikums Baltijas valstīs. Paskatieties, kas notiek Lietuvā, kur ir paziņots, ka naudu, iespējams, izmaksās martā. Lietuvieši rīko mītiņus. Prasa, kāpēc Latvijā izsniedz naudu, bet Lietuvā to nedara. Man ir prieks, ka latvieši pirmo reizi ir rīkojušies kā savas zemes saimnieki - noteikti un apņēmīgi.
Uzskatu, ka ne tikai FKTK un Irēna Krūmane ir atbildīgi par Krājbankā notikušo. Jūs taču zināt, ka Latvijā nevienu banku pat atvērt nevar bez specdienestu akcepta. Specdienesti uzrauga arī banku darbību. Kur tad atkal viņi bija? Lasīt avīzes, taisīt intrigas - vai tas ir viņu darbs? Ziniet, es varu nolīgt divus žurnālistus - viens skatīs latviešu, otrs krievu presi. viņi šo darbu noteikti paveiks kvalitatīvāk. Bet kur bija mūsu specdienestu ziņojumi valdībai par briestošo situāciju Krājbankā?
Vai Krājbanku vajag glābt?
Noteikti. Maksātnespēju jau vienmēr var izsludināt. 98% Krājbankas klientu gan ir pasargāti no noguldījumu zaudēšanas, bet arī atlikušie 2% ir svarīgi, un tie galvenokārt ir saistīti ar valsts uzņēmumiem, iestādēm un pašvaldībām. Lielākais bankas īpašnieks nozīmīgu naudu novirzīja savā biznesā, bet acīmredzot neizrēķināja visu līdz galam. Tomēr ar Krājbanku nekādā gadījumā nedrīkstēja izdarīt asas kustības. Bija jārīkojas jau augustā, nevis novembrī - tā vienkārši banku aizvērt, kā to izdarīja Krūmane. Tāpēc nevis viņa aizgāja, bet «viņu aizgāja», kā mēdz teikt.
Tagad ir īstais brīdis apvienot Citadeli, Latvijas Hipotēku banku un Krājbanku. Ja Krājbanka tiek sanēta, tās īpašnieki tam, visticamāk, labprātīgi piekritīs un netiesāsies. Ja ar Briseli vienojamies, ka līdz 2016. gadam ļauj saglabāt apvienoto banku valsts īpašumā, tad no apvienotās Citadeles šo piecu gadu laikā varētu uztaisīt īstu konfekti un pārdot to vismaz par miljardu vai pat diviem miljardiem latu. Tieši pateicoties situācijai, kas tagad ir izveidojusies, beidzot Latvijai ir iespēja atgriezt naudu, ko samaksājām par Parex. Nekādā gadījumā nevajag tagad Citadeli par niecīgu naudu atdot skandināviem. Tikai tam ir nepieciešama politiskā griba.
Ja pats finanšu ministrs ir iznācējs no skandināvu bankas, kur lai valdība ņem šādu politisko gribu?
Ja mēs tā runāsim, nekur tālu netiksim. Nevajag meklēt skeletus Vilka vai Dombrovska skapī. Gluži pretēji - ir jāpasvītro, cik pareizi un precīzi Krājbankas situācijā ir rīkojies Dombrovskis un Vilks. Nav sliktuma bez labuma. Tas, ka lietuvieši mūs «uzmeta», ka viņi spēra pirmo soli, ļauj mums tagad pilnībā aizstāvēt savas nacionālās intereses. Es Krājbanku nacionalizētu - par vienu latu vai litu. Lai lietuvieši staigā un domā. Viņi taču mūs neinformēja, ko gatavojas darīt ar Snoras. Viņi bija negodprātīgi pret mums. Kādēļ mums tagad jādomā par viņiem? Domāsim par sevi un saviem cilvēkiem.
Vai Valdis Dombrovskis atkal spēs izturēt spiedienu no dažādu lobiju puses?
Dombrovskim ir liels resurss. Tas, ko dara Valdis Dombrovskis, atšķirībā no grieķiem vai portugāļiem patīk Briselei. Eiropas Savienība visur Latviju rāda kā piemēru. Ja Dombrovskis, izmantojot Briselē iegūto resursu, vēl arī apņēmīgi aizstāvētu nacionālās intereses, viņš iegūtu tiešām ļoti daudz. Varbūt tad latviešu tauta beidzot pa īstam noticētu Dombrovska un Vienotības politiskajam kursam.
Diemžēl ierēdņi, lai arī ir valsts mugurkauls, lai arī ir ļoti vajadzīgi katrai valstij, reizēm ļoti traucē. Ierēdņi būtu ņemami ciet stingrākā tvērienā.
Nupat gribējām sūtīt savu zivsaimniecības produkciju pa dzelzceļu uz Uzbekistānu un Kazahstānu. Vērsāmies Satiksmes ministrijā. Mums atbildēja, ka Latvijas dzelzceļam nav tādu vagonu - mums gan tikai parastus vagonus vajag. Sakām, tad iegādājieties tos ātri - nozare gaida! Valsts sekretāra vietnieks mums atklāti pasaka, ka mūsu dēļ tad konkurss jārīko. Saskries žurnālisti, pārmetīs, kāpēc vagonus Rīgas Vagonu rūpnīcā, nevis Polijā pasūtījāt, kā interesēs vispār konkursu rīkojāt? Paldies, mēs labāk jūsu pieteikumu tālākajā atvilktnē noglabāsim! Kāpēc ierēdnim svīst par to, ko Diena uzraksta? Tāpēc daudzi projekti kavējas - ierēdņu bailīguma un neieinteresētības dēļ. Jo ierēdņi līdz šim dalījās divās daļās - vieni klausījās tikai Briselē un Vašingtonā, otri trijos oligarhos. Ak jā - vēl ir trešā daļa, kas strādā uz Maskavu..
Ir taču vēl viens virziens, ko pārstāv Visu Latvijai!?
Tas ir jauns spēks. Tāpēc viņus vajag audzināt un virzīt. Bet ja tas ir mājiens manā virzienā…
Vai jūs finansiāli atbalstāt šo politisko spēku?
Kad Mūrniece izplatīja tās baumas un sākās skandāls, es ķēru un lasīju Satversmi, pētīju likumus. Vai tiešām ir tāds likums, ka Latvijā latviešus atbalstīt nedrīkst? Krievus drīkst, ebrejus drīkst, bet latviešus nedrīkst. Tas nevar būt, un es arī neko tādu likumos neatradu. Es pašlaik neatbalstu nevienu Latvijas partiju - to gribu īpaši uzsvērt. Neviens gudrs cilvēks neatbalstīs vienu politisko partiju. Tas ir ļoti dārgi. Turklāt tā ir bumba ar laika degli, kas darbojas pret tevi pašu. Partija tevi tā sapīs intrigās, ka galvu pazaudēsi. Es katrā partijā strādāju un strādāšu ar savām idejām. Tas ir daudz produktīvāk. Ja tev ir ietekme uz cilvēku, kurš atrisina visus jautājums, priekš kam uzturēt attiecības ar partijas biroju?
Kurš uzvar, to arī atbalstāt?
Tas tā būtu, ja mani interesētu pelnīt ar politiku. Es gribu parādīt, ka ir iespējams pelnīt miljonus, neejot politikā. Esmu godīgi nopelnījis savu naudu, un man politikā nav jāiet. Es varu būt blakus, varu vērot, varu pat VIP zonā sēdēt, bet uzņēmējdarbībai ir jābūt nodalītai no politikas.
Tā saka, ka jūs vēlaties pārņemt bezmaz visu Latvijas pārtikas rūpniecības nozari?
Veselīgas ambīcijas - tas ir normāli. Turklāt bez pārtikas rūpniecības ir arī citas nozares. Skatīšos, kādi būs resursi. Resursi - nedomājiet, ka tā ir tikai nauda. Jebkurā nozarē svarīgākais ir cilvēki, komanda. Var nopirkt jebkuru uzņēmumu. Kas to vadīs? Kurš būs galvenais tehnologs? Ceha priekšnieks? Tie ir cilvēki, kas ir gandrīz neaizstājami, kurus audzina divdesmit gadus. Ja ir tāda komanda, tad var pirkt uzņēmumus. Un es to gribu darīt. Kādēļ Pūre un Spilva aiziet ārzemniekiem, bet es tās nevaru nopirkt?
Jūs būtu nopircis Spilvu un Pūri?
Noteikti. Ja zinātu, ka tās tiek pārdotas, es būtu piedalījies tenderī. Arī Valmieras pienu mēs ar Lietuvas kolēģi gribējām nopirkt. Bet tur jau notika due dilligence, un mums pietrūka cilvēkresursu tajā brīdī. Rīgas Piena kombinātu gan nepirktu. Tā līderi savulaik iekaroja savu vietu tikai ar to, ka, izmantojot savus sakarus dažādos Krievijas dienestos, nelaida citus Latvijas ražotājus Krievijas tirgū. Šodien jāsaka, tas, kurš ražo pienu, tieši tas uz ceļiem noliek jebkuru pārstrādātāju. Šajā ziņā Andris Šķēle ļoti pareizi rīkojās, ka nopirka Ogres lopkopības kompleksu. Šai nozarei ir lielas perspektīvas.
Daudzi šodien ir skeptiski pret Latvijas nākotni, bet jūs esat optimists. Kādēļ?
Zināt, kas ir lielākā Latvijas nelaime? Neticība Dievam. Ja tu netici sev, tu nevari ticēt Dievam. Latvietis vienmēr šaubās. Draudzēties nevar, ja nu draugs mani nodod… Biznesu taisīt nevar, ja nu nesanāk… Precēties nevar, ja nu sieva pamet… Tas ir no neticības. Tā nedrīkst domāt. Draugs, sieva un biznesa partneris, lai rūpējas par sevi. Viņiem pašiem būs jāatbild Dieva priekšā, bet tu Dieva priekšā atbildi tikai par sevi un saviem darbiem.
Kad es runāju par latviešiem, es runāju par visiem Latvijas iedzīvotājiem. Es negribu dalīt. Ja kāds sāk mūs dalīt latviešos, krievos - tādu dzīt vajag ar mietu. Ja Saskaņas centrs to dara - viņus vajag dzīt ar mietu, ja to dara Visu Latvijai! - arī viņus tāpat. Jo nacionālajai idejai ir jābūt pozitīvai - nevis pret, bet par. Tāpat kā visam dzīvē. Kāds mani nemīl, bet es viņu mīlu. Kāds ir pret mani, bet es - par! Šodien SC un VL cīņa vairs neļauj elpot - viņi ir aizņēmuši visu telpu. Latvijā jau tā ir maz saules, bet, ja vēl šī latviešu un krievu cīņa savelk tādus mākoņus, tad ir pilnīga… tumsa.
Paskatieties, kas valstī notiek! Padomnieki un sievas, mīļākās un miesassargi veido valdību. Kad tas agrāk tā ir bijis! Agrāk vismaz oligarhi visu noteica, bet tas bija cits līmenis - tie vismaz ņēma ar vērienu, ņēma pa lielo. Bet šie auga, skatījās, kā oligarhi to dara, un arī gribēja. Par Zatleru vispār negribu runāt. Ja tu nosauc partiju savā vārdā, tev harismai ir jābūt. Garam! Tev tad jācīnās līdz galam, bet ko nu tur, ja nav, tad nav…
Sakiet, vai jūs tiešām ticat, ka šie miesassargi un mīļākās - kā jūs teicāt - nosaka procesus valstī, aiz viņiem taču kāds stāv, vai ne tā?
Jūs man tagad jautājat, kāpēc Mārtiņš tik bieži uz Maskavu braukā. Tas būtu jājautā SAB un Drošības policijai - ar ko viņš tur tiekas. Vai ar cilvēkiem no FDD vai kādiem citiem specdienestiem. Vai kāds viņam dod kādus mājienus, varbūt grūž uz kaut ko? Es esmu tikai parasts pilsonis. Vai kāds ir redzējis, ka Bislans ir ar kādu ticies un veidojis valdību? Vai kāds ir redzējis, ka Bislans rekomendē kādu no saviem cilvēkiem valsts amatiem? Kāpēc gan man pietiek prāta un spēka nelīst politikā? Jā, uzņēmējam ir jāstāv politikai blakus, jo ekonomika diktē politiku. Tomēr es apzinos, kas es esmu. Zatlers, piemēram, ir ārsts, viņam vajadzētu saprast, kā organisms atgrūž svešķermeni. Viņš ir labs ārsts, bet svešķermenis politikā. Tāpēc politika viņu un viņa partiju atgrūž un tā iznīks. Cita lieta Vienotība! Jā, tā ir tāda īstu ierēdņu - līdz kaula smadzenēm - partija. Bet tādi jebkurai valstij ir vajadzīgi. Vienotība ir ierēdniecības mugurkauls. Tomēr šiem ierēdņiem vajag rādīt politiski cēlu vīziju, citādi viņi skaitīs naudu un valstī ieņems oligarhu vietu.
Šodien šos ierēdņus lielā mērā ietekmē banku lobiji, nevalstiskās organizācijas - tās tagad būs oligarhu vietā?
Nē, pagaidiet, mēs te daudz Zatlera partiju - tās miesassargus un mīļākos - apspriedām, bet mēs vēl neesam apsprieduši to, kas Vienotību virza. Kas ir reālais oligarhs šodien? Jūs par Jaunupu neko neesat dzirdējuši? Neesat dzirdējuši - kā Jaunups gribēs, tā Vienotībā notiks. Vai tas ir kāds jaunums Latvijā, ko es te pasaku? Vai es tagad te kādu noslēpumu atklāju priekš SAB un Drošības policijas? Jā, Vienotībā ir virkne politiķu, kas nekad Jaunupā neklausīsies. Kristovskis viņā nekad neklausīsies. Tikai viņi nevienu neinteresē, ja var visu sarunāt ar cilvēku, kuram ir ietekme. Ir daudzi audzēji izauguši, kuri ir jāizgriež. Tikai tas nekad nenotiks, ja lietas nesauks īstajos vārdos. Ja valstī valdību var veidot miesassargi un mīļākās, kurp mēs ejam? Pat es - Bislans - neko tādu neatļaujos un pat negribu atļauties. Izstāstīšu jums stāstu par bagātu un laimīgu čečenu, kuram viss bija, tikai cilvēki viņu aprunāja. Satika viņš eņģeli un lūdza, lai sarunā audienci pie Dieva. Palīdzēja viņš cilvēkiem, palīdzēja mošejām, mīlēja Dievu. Un Dievs viņu pieņēma. Čečens Dievam neko prasīt negribēja, tikai vienu, lai cilvēki aiz muguras neaprunā. Un ziniet, ko Dievs atbildēja? Tu visus savus labos darbus vari darīt tikai tāpēc, ka es tev to visu esmu devis. Savukārt es cilvēkiem esmu ne tikai visu devis, es viņus arī radījis esmu. Un zini, pat tad viņi atļaujas par mani, Dievu Radītāju, slikti runāt. Kā lai tev dodu to, ko pat es, Dievs, sasniegt nevaru. Tas ir par atļaušanos. Bet Latvijā skatiet - kādi te cilvēki valdību veidot atļaujas! Kur skatās Drošības policija, SAB, kur skatās visi tie majori un ģenerāļi uzplečos? Viņi ir ratā jātriec, ja oficiantiem un apsargiem ļauj savas valsts valdību veidot. Ne par to mēs viņiem no saviem nodokļiem algas maksājam.
Vai esat apmierināts, ka maksājat nodokļus Latvijas valstij?
Man, lūk, ir tikai divi pienākumi. Dieva priekšā man ir pienākums nomirt, lai nonāktu pie Viņa. Bet Latvijas valsts priekšā mans pienākums ir samaksāt nodokļus - un es to daru. Es esmu ļoti pateicīgs Latvijas valstij par visu, kas man ir un ko esmu dzīvē sasniedzis. Es nekad nebūtu tāds, kāds esmu, ja nebūtu nonācis Latvijā un saticis latviešus, kas manai čečena enerģijai ir pievienojuši mieru un prātīgumu. Mēs te, Latvijā, pārāk daudz runājam par krievu un ebreju lietām, labāk runāsim par latviešiem un čečeniem. Es uzskatu, ka čečeni Latvijā ir stiprāki nekā tie citi, kopā ņemti. Ne jau naudā vai vairumā ir spēks, bet mūsu garā.
Cik čečenu Latvijā īsti ir?
Ar trijiem jau pietiek. Ziniet, kā ir - vājš cilvēks apvainojas, bet stiprs rīkojas. Man ir sajūta, ka Latvija šos divdesmit gadus ir vienos aizvainojumos dzīvojusi. Ja latvieši ir stipra nācija, tad ir jārīkojas. Bet es ticu latviešiem. Ja atzīsim, ka Latvija dzīvo nepareizi, mums neviens priekšā nepateiks, kā dzīvot pareizi. Ne Valdis Dombrovskis, ne arī Jānis Vanags vai Zbigņevs Stankevičs. Viņi teiks - lasiet Bībeli un domājiet, kā dzīvot. Tas ir mūsu visu pienākums - atrast jaunu ceļu. Tikai, ja nebūs šo triju - ticības vienīgajam Dievam, mīlestības un tikumības -, neko mēs nepanāksim. Latviju Dievs ir pietiekami apveltījis. Tikai nevajag zagšanu jaukt ar demokrātiju. Un nevajag amoralitāti un savas lieliskās kultūras graušanu saukt par Rietumu vērtību pieņemšanu. Latviešiem savu vērtību pietiek. Mēs nepieņemam Rietumu vērtības, bet Rietumu grēku. Lai nu ko, bet kultūru jau nu latviešiem ne no viena pārņemt nav vajadzības, ar kultūru gan Dievs latviešus dāsni ir apveltījis. Kultūras ziņā latviešos valda pilnīga harmonija. Un to saku es - čečens un kritiķis, kas visu mēdz kritizēt, varbūt pat par daudz, bet, tā kā es sevi uzskatu par daļu no Latvijas, tad, kā teicis amerikāņu psihologs Ērihs Fromms, es kritizēšu ar mīlestību.