Piecos gados, no darba brīvajā laikā izmantojot katru izdevību pastrādāt dažādos projektos kā brīvprātīgajam, viņš kļuvis teju vai par rekordistu. Par pasākumu daudzumu, kuru rīkošanā Jānis palīdzējis, liecina kaut vai viņa kolekcija - no katra šāda projekta viņam ir pa T kreklam, un to sakrājies jau vairāk nekā simt divdesmit. Par savu ieguldījumu Jānis nesen, 5. decembrī, svinīgā ikgadējā brīvprātīgo sumināšanas pasākumā saņēma goda zīmi Gada brīvprātīgais 2014. Tādu no 265 pieteiktajiem brīvprātīgā darba darītājiem šogad pasniedza pavisam astoņiem cilvēkiem.
Atvaļinājums, lai strādātu
Jānis nāk no Madonas novada, no Lubānas ezera apkaimes. Pēc izglītības viņš ir būvstrādnieks, taču celtniecība viņu nekad īpaši nav vilinājusi. Jānis strādājis gan zemnieku saimniecībā, gan kokzāģētavā, līdz izlēmis pārcelties uz Rīgu. Te sākotnēji naktīs šķiroja avīzes un žurnālus Abonēšanas centrā Diena, bet nu jau astoņus gadus ir komplektētājs un krāvējs uzņēmumā Latvijas balzams. Ar savu darbu, kas rit maiņās, viņš ir visnotaļ apmierināts arī tāpēc, ka to ir viegli saskaņot ar pārējām daudzajām aktivitātēm. Jānis neslēpj, ka darbā mēdz ņemt atvaļinājumu, lai pastrādātu par brīvprātīgo kādos apjomīgākos projektos. Kolēģi jau ir pieraduši, ka Jānis būs klāt ikvienā lielākā pasākumā nedēļas nogalēs. Latvijas balzamā ik gadu notiek darbinieku hobiju izstāde, un tajā Jānis darbabiedrus ir iepazīstinājis gan ar fotogrāfijām no savas pasākumu pieredzes, gan ar savu T kreklu kolekciju.
Nekā sarežģīta
Jānis ir aktīvs velobraucējs, piedalās velo un skriešanas sacensībās, diplomi un krekli viņam ir arī no šiem sporta pasākumiem. Saistībā ar brīvprātīgo darbu Jānis savu pirmo kreklu ieguva 2008. gada Lielajā talkā. Turpmāk jau tie sāka birt vairumā - Dziesmu svētki un citi kultūras pasākumi Mežaparkā un citviet, Staro Rīga, World Press Photo izstāde, Ziedot.lv projekts Paēdušai Latvijai, Studentu paradīze, Nordea Rīgas maratons, velomaratoni, skrējieni, futbola mači, Rīgas svētki, gatavošanās Ziemassvētku egļu ceļam, izstāde Skola, Piena festivāls Ziemeļblāzmā, arī šīs vasaras koru olimpiāde, Rīgas 2014 pasākumi u. c. Jānis stāsta, ka ir gadījies kā brīvprātīgajam strādāt arī divos pasākumos vienā dienā, no viena uz otru ik pa brīdim pārbraucot ar velosipēdu. Sapņu projekti viņam ir Eņģeļi pār Latviju un Labestības diena, kuros četrus piecus gadus gan vēl nav izdevies nokļūt.
Darbu amplitūda Jānim kā brīvprātīgajam ir visai plaša. Projekts no projekta atšķiras, bet lielākoties brīvprātīgajiem jāpalīdz pasākumu apmeklētājiem vai dalībniekiem, fotogrāfiem vai preses pārstāvjiem, jāpārbauda biļetes, jākārto krēsli un jāierāda vietas, jāsniedz informācija, jāsavāc festivālu viesi autobusā uz viesnīcu, lidostu vai no tās utt. «Piemēram, koru olimpiādē divas nedēļas sēdēju informācijas punktā Olimpiskajā sporta centrā. Man valodu zināšanas nav ļoti labas, taču ar visiem sapratos,» Jānis stāsta un piebilst, ka brīvprātīgo darbu var darīt jebkurš cilvēks jebkurā vecumā. Tikai jābūt smaidīgam, laipnam, komunikablam un gatavam darīt visu, ko tev palūdz. «Nekā sarežģīta. Ar visu esmu ticis galā,» viņš smaida.
Pasaule paveras
Jānis brīžiem pats brīnoties, kā iekļuvis brīvprātīgo darba virpulī. Viss sācies tad, kad pirms vairākiem gadiem gājis cauri Esplanādei, kur jau bija sākusi darboties Rīgas 2014 informatīvā telts. «Nāca klāt cilvēki dzeltenos kreklos, stāstīja par Rīgu kā kultūras galvaspilsētu un to, ka būs vajadzīgi brīvprātīgie. Viņi mani ieinteresēja. Jau pirms tam internetā biju pamanījis vietni Brīvprātīgais.lv, kurā atsaucos piedāvājumam palīdzēt rīkot sieviešu kērlinga čempionātu. Man tas viss iepatikās,» Jānis stāsta. Tagad brīvprātīgā darba iespēju meklēšana un izmantošana ir viņa dzīvesveids. Ikreiz, kad mājās īsti nav ko darīt, Jānis tīmeklī atrod projektus, kas aicina pieteikties brīvprātīgos, vai arī piesakās palīgā, pat negaidot aicinājumu. Esot organizācijas, kas Jāni nu jau labi pazīst un pašas regulāri uzrunā pirms dažādām plānotajām norisēm.
Jānis norāda, ka brīvprātīgo darbam ir daudzi plusi. Tā var apmeklēt pasākumus, ko citādi, visticamāk, neapmeklētu. Ir pat vēl interesantāk, jo bez paša pasākuma var redzēt arī tā aizkulises. «Vēl tā ir iespēja būt sabiedrībā, cilvēkos, nejusties vientuļam. Tiecies un komunicē ar mūziķiem, kultūras personībām, rodas jauni kontakti, jauni draugi un paziņas.» Jānis teic, ka tādu kā viņš, kam brīvprātīgais darbs iepaticies un kas regulāri «rotē» pa pasākumiem, nav mazums. «Pasaule paveras. Visur, kur eju, mani atpazīst,» viņš rezumē. Ir gan gadījies arī tā, ka brīvprātīgajiem pasākumā pat padzerties neiedod, tomēr lielākoties viņus pabaro, varbūt pat beigās uzdāvina kādu dāvanu karti vai uzrīko ballīti. Vai no šāda mutuļa nenogurst? Jānis atzīstas - palaikam nogurst. «Bet tad pasēžu, pasēžu... Ai, jāiet tālāk darboties!»