Pētījumā apkopota informācija par dažādiem bruņotajiem konfliktiem - starptautiskiem kariem, pilsoņu kariem, vardarbīgiem nemieriem un pēdējā laikā īpaši aktuālo džihādismu, kas tajā iesaistīto «aktieru» dēļ nozīmīgi iespaido globālos procesus gan politikā, gan ekonomikā.
Konfliktu josla
Apskatot pēdējā pētījumā sniegto 2014. gada aktīvo konfliktu analīzi, ir redzams, ka to zona nosacīti stiepjas pāri pasaules kartes centrālajai daļai - sākot no Centrālamerikas, cauri ziemeļu, centrālajai un austrumu Āfrikai, Levantei (zemes austrumos no Vidusjūras), Arābijas pussalai un Dienvidāzijai.
Pētnieki konstatē, ka šajos reģionos esošās valstis ir plaši apdzīvotas, tās raksturo vāja ekonomiskā attīstība un vāja valdošo institūciju darbība. Lielākoties konflikti tur ir iekšēji, sava nozīme ir arī organizētajai noziedzībai. Atsevišķos gadījumos izpaužas konfliktu ģeopolitiskais raksturs un implikācijas plašākā reģionā. Savukārt Ukrainā notiekošais norāda uz «valsts pret valsti» konfliktu atdzimšanu.
Ja analizē konfliktus skaitliskā izteiksmē, redzams, ka to skaits ir samazinājies no 63 2008. gadā līdz 42 2014. gadā. Taču cilvēku skaits, kuri tajos gājuši bojā, palielinājies vairāk nekā trīs reizes - no 56 tūkstošiem 2008. gadā līdz 180 tūkstošiem pērn.
Biedējošākais, ka papildus augošajam nogalināto un ievainoto skaitam konflikti radījuši arī milzīgu bēgļu un valstu iekšienē pārvietoto personu skaita pieaugumu. 2013. gadā ANO bēgļu komisāra dienests bija spiests konstatēt, ka pirmo reizi kopš Otrā pasaules kara pārvietoto personu skaits pasaulē pārsniedzis 50 miljonu. Pasaules Banka aprēķinājusi, ka konfliktu izraisītais valdību nodrošināto pakalpojumu - īpaši izglītības un veselības aprūpes - sabrukums, kā arī ekonomiskās attīstības apturēšana ietekmējusi ap 1,5 miljardiem cilvēku, kas ir piektā daļa no cilvēces.
Eiropā atgriežas ar Ukrainu
The Guardian citē bijušo britu ārējās izlūkošanas dienesta MI6 operāciju vadītāju Naidželu Inksteru (tagad - IISS transnacionālo draudu un politisko risku analīzes vadītājs), kurš pauž, ka kari Afganistānā un Irākā ir parādījuši militārā spēka lietošanas ierobežojumus, vairojuši nepatiku pret intervencēm gan ASV, gan to sabiedrotajos, gan valstīs, kas ar īpašām aizdomām izturas pret to, ko uztver kā ASV hegemoniju. Komentējot Eiropas Savienības augošo introvertumu, IISS pārstāvis Bens Berijs atzīmē, ka, iespējams, migrantu krīze Vidusjūrā būs «potenciāls modinātājzvans», kas liks ES vairāk izsaistīties konfliktu novēršanā.
Lielākā proporcija pērn bojāgājušo bijusi Sīrijā, kur tika nogalināti ap 70 tūkstošiem cilvēku. Pēdējos četros gados tur dzīvību zaudējuši vairāk nekā 200 tūkstošu. Būtisku saasinājumu vardarbības izplatībā reģionā devusi islāmistu kustība Islāma valsts, kas ieņēmusi plašas teritorijas Sīrijā un Irākā, kā arī jau izrāda nopietnus draudus Lībijā.
Eiropas un Eirāzijas reģionā dominējošais bijis karš Austrumukrainā, kura eskalācija pagājušā gada vasarā prasījusi 4700 dzīvību līdz 2014. gada beigām vien, miljonam cilvēku bija jādodas bēgļu gaitās. Sen nepieredzētas sadursmes notika Kalnu Karabahā. Džihādistu grupu aktivitāte Ziemeļkaukāzā mazinājās, lai gan notika uzbrukums Groznijā.