Tās ir investīciju bankas pakalpojumu un finanšu konsultāciju sniedzēja Prudentia vadošā partnera Kārļa Krastiņa galvenās atziņas debatēs par Lattelecom un LMT apvienošanos. Viens no aktīvākajiem uzņēmumu apvienošanas idejas lobētajiem ir uzņēmumu Lattelecom un LMT līdzīpašnieks Telia Sonera.
Piesardzīgāka pret apvienošanos gan ir vēl viena uzņēmumu īpašniece - Latvijas valsts -, kam pieder 5% LMT kapitāldaļu un 51% Lattelecom kapitāldaļu. Savukārt LMT 23% daļu īpašnieka va/s Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) Finanšu departamenta direktors Mariss Mežgals norāda, ka nav pret uzņēmumu apvienošanu, bet jāraugās, kā tā notiek un lai Latvijas valsts nepaliktu zaudētājos. Iespējams, apvienošanās nav vienīgais veids, kā īstenojams šis darījums, un būtu rūpīgi jāizskata arī citi varianti, piemēram, tehniskās infrastruktūras izdalīšana no jaunizveidotā uzņēmuma par labu Latvijas valstij vai daļu privatizācija dažādās darījuma stadijās.
Kā galvenie ieguvumi no abu uzņēmumu apvienošanas tiek minēti lielāka konkurētspēja Eiropas vienotajā digitālajā tirgū un lielākas iespējas investīciju veikšanai. Tieši ieguldījumi telekomunikāciju infrastruktūrā ir izšķiroši svarīgi, lai klientiem nodrošinātu pēc iespējas kvalitatīvākus pakalpojumus.
«Jaunizveidotais uzņēmums varētu samazināt izmaksas, likvidējot dublējošās funkcijas, kā arī iegūt no pakalpojumu kopējās pārdošanas fiksētajā un mobilajā segmentā. Tas ļaus iekarot lielāku tirgus daļu,» norāda K. Krastiņš un uzsver, ka pašlaik abu atsevišķo uzņēmumu saimnieciskās darbības rādītāji nav potenciāli labākie un tas var apdraudēt turpmākos investīciju ieguldījumus.
Pēc Prudentia aprēķiniem, abu uzņēmumu apvienošanas pozitīvais efekts varētu būt 70 miljonu eiro, kas ir aptuveni 10% no abu uzņēmumu kopējās vērtības. K. Krastiņš gan nenoliedz, ka uzņēmumu apvienošanai varētu būt arī zināmi riski. Tie saistīti ar iespējamu konkurences kropļošanu, jo izveidotos supermonopols, kas rada bažas par tarifu pieaugumu. Tomēr Prudentia pārstāvis bilst, ka, viņaprāt, šis risks ir nenozīmīgs, par to liecinot pozitīvā Vācijas pieredze. Tiesa, precīzi prognozēt, kas notiks ar pakalpojumu tarifiem pēc uzņēmumu apvienošanas, pašlaik neņemas neviens.
Vēl viens nozīmīgs šķērslis apvienošanā varētu būt nespēja vienoties par īpašnieku struktūru jaunizveidotajā uzņēmumā. Pašlaik 51% Lattelecom kapitāldaļu pieder Latvijas valstij, bet atlikušie 49% - Dānijā reģistrētajam uzņēmumam, kurš pieder koncernam TeliaSonera AB. Savukārt uzņēmumā LMT 23% pieder LVRTC, 5% - Latvijas Republikai, 23% - SIA Lattelecom, 24,5% - uzņēmumam Telia Sonera AB un 24,5% - Sonera Holding B.V.
Kā norāda Satiksmes ministrijas Sakaru departamenta direktors Edmunds Beļskis, abu uzņēmumu vērtības paaugstināšanas procesā (vai nu apvienošanas, vai kādā citā veidā) jānodrošina arī pašreizējā LMT daļu īpašnieka LVRTC līdzdalība jaunizveidotajā uzņēmumā.