Jāiesaistās pašvaldībām
Šogad kopumā jau 924, bet pērn valstī reģistrēti 4187 kūlas ugunsgrēki, no kuriem 4044 gadījumos dega tikai sausā zāle, bet 143 gadījumos degusi ir ne tikai kūla, bet arī ēkas, cietuši vai gājuši bojā cilvēki. Turklāt, salīdzinot ar 2013. gadu, pērn kūlas ugunsgrēku skaits pieaudzis par 42%. VUGD pārstāve Viktorija Gribuste Dienai paskaidroja, ka kūlas ugunsgrēki var būt tikai tajās vietās, kur nav sakopta un rudenī nopļauta zāle. Turklāt neapsaimniekoti ir ne vien lauki, bet daudzviet nesakoptas ir arī pilsētu teritorijas. Līdz ar to kūlas ugunsgrēku skaitu varētu samazināt vienīgi tad, ja būtu aktīvāka pašvaldību iesaistīšanās. «Pirmkārt, ievērojama daļa no tām teritorijām, kas izdeg, ir pašu pašvaldību īpašums. Tātad pašvaldībām rudenī ir jāsakopj šīs teritorijas. Otrkārt, tām plašāk jāiesaistās, nosakot kritērijus, kā zemju privātīpašniekiem ir jāsakopj savi lauki. Protams, jāveic arī kontrole un administratīvā sodīšana,» piebilst V. Gribuste. Kā piemēru viņa min Liepāju. Pēc tam, kad tur tika sakopta Karostas teritorija, uzreiz samazinājās arī kūlas ugunsgrēku skaits. Labāka situācija ir arī Jūrmalā, Ventspilī un Jelgavā, kur pašvaldības šim jautājumam pievērš lielāku uzmanību. Tomēr VUGD rekomendācijas ir vienīgi ieteikumu līmenī.
Izdeg Latgale
Salīdzinot ar 2013. gadu, pērn kūlas ugunsgrēku skaits Latgalē pieaudzis 3,5 reizes. Kopumā izdeguši gandrīz 4000 hektāru Latgales teritorijas, kas ir 2/3 no kopējās izdegušās platības. Un lieli ugunsgrēki bijuši arī šogad. Tikmēr novadu pašvaldību vadītāji stāsta par īstenotajiem pasākumiem, bet var noprast, ka liela pozitīva efekta no tā nav un nebūs.
Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs Dienai atzīmēja, ka sabiedrībai kopumā ir jāmaina attieksme, jo nevar cerēt, ka uz katra stūra dežurēs policists. Tomēr, ņemot vērā, ka kūlu nereti aizdedzina skolas vecuma zēni pēc mācību stundām, novadā plānots īpaši runāt ar šo grupu. Savu artavu devis paaugstināts nekustamā īpašuma nodoklis par nesakoptām lauksaimniecības zemēm. Tas piemērots krietnam skaitam zemju īpašnieku.
Par paaugstināto nodokli runā arī Ludzas novada domes priekšsēdētāja Alīna Gendele, tomēr tas ir tikai mazumiņš, ko pašvaldība var darīt. Cits mehānisms ir līguma laušana ar zemes nomniekiem, kuri attiecīgo teritoriju nekopj. Taču arī te kā vienīgo efektīvo risinājumu A. Gendele redz sabiedrības uzskatu maiņu. Tai jāuzņemas atbildība par savu rīcību.
Cits mehānisms ir administratīvais sods, bet arī tas nenes vēlamo rezultātu. Pēc Daugavpils pilsētas pašvaldības policijas Administratīvās lietvedības nodaļas priekšnieka Jāzepa Ostrovska teiktā, sods par nekoptām teritorijām visbiežāk tiek uzlikts tām personām, kuras nemaz pilsētā nedzīvo, bet atrodas, piemēram, ārzemēs. Otra lielākā daļa ir tādas personas, kuras vienkārši izturas vienaldzīgi un savu teritoriju nekopj. Savukārt gadījumi, kad tiek aizturēts ugunsgrēka izraisītājs, ir pavisam reti. Šogad gan izdevies vienu no kūlas dedzinātājiem noķert, jo cilvēki bija uzreiz izsaukuši policiju.
Sodus gan piemēro arī Lauku atbalsta dienests. Tā pārstāve Kristīne Ilgaža ziņu aģentūrai LETA norādījusi, ka pērn par kūlas dedzināšanu uz lauksaimniecības zemēm kopumā piemērots naudas sods 6430 eiro apmērā, un zemju īpašniekiem jārēķinās, ka līdzīgi sodi tiks piemēroti arī šogad.
Pretēja situācija gan ir Mērsraga novadā, kur pērn nav reģistrēts neviens kūlas ugunsgrēks. Novada domes priekšsēdētājs Lauris Karlsons Dienai skaidroja, ka ar lielu vērību tiek uzmanīta situācija un piemēroti sodi: «Pirmkārt, mēs savlaicīgi redzam, kur var veidoties kūla, un acis nemirkšķinot zemju īpašniekiem krāmējam virsū lielus sodus, nemaz nedodot iespēju diskutēt. Otrkārt, tur, kur situācijas ir riskantākas, mēs vienkārši aizsūtām savu komandu, kas paši visu nopļauj, notīra un novāc. Savukārt tam nelietim, kurš nav sakopis savu zemi, iedodam rēķinu no pašvaldības par visiem paveiktajiem darbiem. Un tad lai viņš maksā kaut nākošos piecus gadus.» Turklāt šogad policija jau apbraukājusi teritoriju un sazinājusies ar potenciālajiem kūlas dedzinātājiem, brīdinot par soda sankcijām.