Jāpiekrīt Ingai, ka e-talons Rīgā patiešām izmaksāja pavisam ne maz - ieviešana vien ap 14 miljoniem latu. Konduktori, kas vismaz izsēdināja bezbiļetniekus, ja nespēja iekasēt no viņiem soda naudu, sen atlaisti vai pārkvalificējušies par kontrolieriem. Katru mēnesi Rīgas satiksme ziņo, cik «zaķu» notverts. Piemēram, septembrī konstatēti 6008 bezbiļetnieki. Bail pat iedomāties, cik desmiti tūkstošu ir nekonstatētie. «Galvenais nav sodīt cilvēku, bet lai cilvēki zinātu, ka kontrole ir. Cilvēku atsevišķās situācijās var arī tikai brīdināt, tomēr kontrolieru pienākums ir soda naudu iekasēt,» saka RS preses sekretārs Viktors Zaķis. Prasu viņam, cik efektīvas ir reida kontroles, kad kontrolieri stāv jau visiem zināmās vietās. «Cik garš, tik plats,» atbild V. Zaķis - jā, visi zina, ka šajās vietās kontrolieri ir, tomēr pietiekami daudzi arī uzķeras. Iemesli, kāpēc cilvēki atrod iemeslu braukt bez biļetes, reizēm esot gluži pasakaini, un labāks efekts kontrolei ir tad, ja klāt ir pašvaldības policisti. Teikt, ka «zaķu» skaita samazināšanās vai pieaugums liecina par kādu tendenci, īsti nevar. Vasarās pasažieru kopumā ir mazāk, tāpēc arī bezbiļetnieku ir mazāk. Mani ielās sastaptie pasažieri lielākoties brauc ar e-taloniem, tomēr kāds jauns cilvēks, vārdā Jānis, atzīst - gadījies braukt arī bez, kad nebija naudas, un ir arī sodīts. Tagad dabūjis darbu, tagad brauks ar talonu.
No V. Zaķa teiktā var saprast, ka Rīgā sods bezbiļetniekiem (2-5 lati) ir krietni mazāks nekā Tallinā, Viļņā un citur Eiropā. «Soda apmērs no mums nav atkarīgs, bet esam devuši savus priekšlikumus Pasažieru pārvadātāju asociācijai, un mūsu ieteiktais sods ir 30 latu,» saka V. Zaķis.
Un vēl viena lieta, kas jāņem vērā. Kad cilvēki sūdzas, ka maršrutos brauc pārpildīti autobusi, trolejbusi un tramvaji, RS savā statistikā neko tādu neredz, jo to veido legāli reģistrēto braucēju skaits. Tātad pasažieriem jārēķinās - jo vairāk «zaķu», jo lielāka burzma, un vainosim paši sevi, ka neesam gatavi cits citam atgādināt - vai tu neaizmirsi nopīkstināt?