Visur kopā
Ar Kristīni un Čiepu esam senas paziņas. Par viņām rakstīju 2008. gada ziemā. Toreiz Čiepa bija vien piecus mēnešus veca un Kristīne vēl strādāja iepriekšējā darbavietā. Jaunā sieviete sapņoja par toiterjera kucēnu un stāstīja, kā pie Čiepas tikusi. Īsi pirms savas trīsdesmitās dzimšanas dienas viņa nokļuvusi slimnīcā, un tur palātā klusiņām ienesta dāvana - divarpus mēnešu veca sunīte. «Citas sievietes slimnīcā tiek pie bērniņa, es tiku pie Čiepas. Vārdiņš radās it kā pats no sevis, viņa bija tāda mīļa un maziņa, saucu viņu par pelīti, saulīti, čiepiņu. Lieki teikt, ka toreiz es izārstējos pāris dienās, lai ātrāk tiktu mājās pie Čiepas. Tā bija mīlestība no pirmā acu skata, mēs esam kā radītas viena otrai. Starp citu, viņai dzimšanas un vārda diena ir vienā datumā - 20. septembrī. Varat pārliecināties suņu vārdu kalendārā.»
Skaistā Čiepa apveltīta visām labākajām suņa īpašībām. Viņa ir zinātkāra, mīlīga, ļoti aktīva. Kristīne brīnās, ka tik mazā galviņā iemiesojušās tik gudras smadzenītes, taču, kā zināms, gudrība nav atkarīga no dzīvās radības lieluma.
Kristīne strādā Latvijas informācijas tehnoloģiju uzņēmumā DPA, un Čiepa dažreiz ir kopā ar viņu darbā: «Reizēm es novadu tikšanos, un tikai tad klienti pamana, ka Čiepa visu laiku gulējusi man uz ceļiem. Viņa birojā jūtas kā mājās, jo viņai ir svarīga mana klātbūtne - kur saimniece, tur viņa ir laimīga.»
Kristīne atzīst, ka, gadiem ritot, acīmredzami mainās cilvēku attieksme pret dzīvniekiem, tajā skaitā suņiem: «Čiepa kopā ar mani bijusi restorānos un kafejnīcās, somiņā klusi gulējusies koncertos un teātra izrādēs, kopā ejam uz veikaliem. Jau 17 gadu esmu studenšu korporācijā Varavīksne, kur mēdz viesoties arī Čiepa. Šogad pirmo reizi paņēmu viņu līdzi uz vasaras sporta spēlēm, kurās piedalījās ap 400 dalībniekiem. Tā kā bija ļoti karsts, Čiepai nekas cits neatlika, kā mājiņā gaidīt, kad atnāks saimniece un varēs doties priecāties kopā ar sportistiem.»
Čiepai esot tendence uz apaļumu - kucītei neesot sāta sajūtas: «Virtuvē Čiepa ir dabīgais putekļu sūcējs, atrod visu, kas nokritis! Viņa nav izlepusi, ēd visu, augļus un dārzeņus ieskaitot, tāpēc sportiskās aktivitātes viņai nāk tikai par labu.»
Čiepa ir īsta Rīgas dāmīte - drosmīga, bet baidās no lieliem priekšmetiem, viņai patīk iztrakoties jūrmalas smiltīs vai mežā, kur var brīvi izskrieties, bet nepatīk ūdens. Lietus laikā toiterjeriņš gatavs ciesties veselu dienu, lai tik nav jāiet ārā. Vasarā laivu braucienos pa upēm Čiepa guļ laivā, gaida, kad kāds iedos gardumu, bet krastā sargā telti. «Kad braucu ar mašīnu, viņa man guļ klēpī. Zinu, ka tā nav pareizi, bet mašīnā sunīte momentā aizmieg, un es viņu nejūtu. Varu teikt, ka man ir paveicies, jo Čiepa pieņēmusi manu aktīvo dzīvesveidu un labprāt visur piedalās kopā ar mani.»
Kristīne priecājas, ka Čiepa ir ļoti komunikabla. Kucītei ir «brīvdienu mājas» pie brāļa ģimenes vai pie mammas Tukumā, kur Čiepa labprāt pavada laiku, kad Kristīnei jāaizbrauc no Latvijas un kad sunīti patiešām nevar ņemt līdzi: «Pagājušā gada septembrī es trīs nedēļas pavadīju Santjago ceļā - 800 km gāju kājām un braucu ar velosipēdu no Francijas robežas līdz Santjago katedrālei, kas atrodas Spānijas ziemeļos - Santjago de Kompostela. Nevarēju Čiepu ņemt tik garā ceļā līdzi. Viņa palika pārmaiņus pie brāļa un māsas, bet abas ļoti ilgojāmies viena pēc otras.»
Pievērsa sportam
Ko Kristīnei devusi Čiepa? Sarunbiedrene smej: «Skolas laikā ar fizkultūru man gāja švaki, bet kopā ar Čiepu sāku sportot. Daudz laika pavadām dabā. Dzīvoju pie Mežaparka, jebkurā gadalaikā pastaigājamies pa mežu. Mums kopā nav garlaicīgi. No mājas līdz Vecāķiem arī ir tikai 10 km. Mūsu parastais maršruts ir skrējiens gar jūras krastu no Vecāķiem līdz Mangaļsalai vai arī līdz Kalngalei. Viņa skrien man līdzi arī distanču slēpošanā un velobraucienos. Septiņu gadu laikā Čiepa kļuvusi par īstu sportisti.»
No februāra sākuma Kristīne pievērsusies nopietnākai skriešanai, un, protams, Čiepa skrien kopā ar viņu. Katru nedēļu vidēji trīs četras reizes abas skrien 10-15 km. Pēc Santjago ceļa Kristīne nolēma nospraust nākamo mērķi. Trīs un piecu kilometru trases jau bija ierastas, tādēļ 19. maijā viņa Rīgas maratonā noskrēja 21 km, savukārt maija beigās kājām gāja 136 km no Kolkas līdz Dubultiem, tas gan bez Čiepas. Vasaras karstumā Kristīne neskrēja, bet rudenī abas ar sunīti atkal atsāka sportot. Tālāk no Kristīnes ieraksta portālā Facebook: «Par godu Latvijas 96. dzimšanas dienai kopā ar Čiepu piedalījāmies 21 km skrējienā Patriots pa Ziemassvētku kauju vietām, Tīreļa takām, apkārt Ložmetējkalnam. Es tikai pēdējā rītā izdomāju, ka ņemšu Čiepu līdzi. Daži skrēja ar latviešu dziesmu uz lūpām, dzirdināšanas punktā skanēja patriotiskas dziesmas. Ceļš veda gan kalnā, gan lejā, un tai brīdī bija superīgi dzirdēt, kā kāds aiz manis dungoja: «...dod Dieviņi kalnā kāpti, ne no kalna lejiņā...»
Daudz pārsteigtu acu ar neticību vēroja mani un Čiepu, startā pat apsmaidīja - šitais mazais arī skries? Esmu pārsteigta, ka pēc trīs nedēļu pauzes, kad nebijām trenējušās, jo dzīvojām pa ciemiem, kopā ar Čiepu pieveicām pusmaratonu! Palaikam man pat krietni priekšā esot, Čiepa tik garu ceļu skrēja pirmo reizi. Speciāli paņēmu līdzi ūdens pudeli, lai iedotu viņai dzert, arī cepumus un banānu. Mēs nesteidzāmies, tomēr kādus arī apdzinām!»
Mazā četrkājainā sportiste veica patriotisko skrējienu, pierādot, ka viņa ir izcila latviešu kucīte!