Viņš atgriezās Latvijā, tagad jau, lai vāktu naudu izdzīvošanai. Mediķi atzinuši, ka puisi varētu glābt aknu transplantācija, taču valsts to neapmaksā, viss ir ziedotāju rokās.
Ja ogrēnietim Denisam Rišem (22) ļoti smagā slimība par sevi liktu manīt nevis 21, bet, piemēram, 17 gadu vecumā, visdrīzāk, aknu transplantāciju viņam kā bērnam veiktu par valsts līdzekļiem ārvalstīs. Līdz 18 gadu vecumam valsts šo operāciju apmaksā, pēc tam vairs ne. Šī operācija nav iekļauta pieaugušajiem valsts apmaksāto ārvalstīs veikto pakalpojumu sarakstā, jo valstij trūkst naudas - saka Veselības ministrijas (VM) amatpersonas. Aknu transplantācijai Vācijā Hannoveres slimnīcā nauda Denisam jāsavāc pašam. Tie ir aptuveni 90 000 latu. Denisa stāsts pēdējā laikā izskanējis vairākos sociālajos tīklos, daudzi cilvēki ir aizkustināti, daudzi šokēti par teju bezcerīgo situāciju, kādā tik jauns cilvēks nonācis. Vairākumā Eiropas valstu aknu transplantācija tiek veikta par valsts naudu, tā ir arī Lietuvā un Igaunijā. Aknu transplantācija Latvijā bijusi sāpīga tēma jau vairākus gadus. Tā skaļi izskanēja pērnā gada sākumā, kad kāds 21 gadu vecs puisis, kuram bija nepieciešama aknu transplantācija, izlēca pa logu un nositās. Vēl pāris slimnieku gadiem vākuši ziedojumus.
Sākās negaidīti
Denisam viss sākās pēkšņi, tas notika 2009. gada aprīlī. «Pacēlās temperatūra, trīs dienas nekritās. Sākumā domāju, ka tā kāda saaukstēšanās, bet nekas nepalīdzēja. Devos uz slimnīcu,» stāsta Deniss. Slimnīcā pusotru nedēļu ilgušas pārbaudes - ultrasonogrāfijas, datortomogrāfijas, magnētiskās rezonanses izmeklējumi, līdz atklājās, ka vaina ir aknās - ļaundabīgs audzējs. Denisam tika veikta operācija, izņēma vairāk nekā pusi aknas. Sekoja regulāras pārbaudes, viss likās kārtībā, taču audzējs bija ļoti agresīvs. Atlikušajā aknu daļā bija sākušās metastāzes.
Deniss atgriezās Latvijā. Šā gada sākumā pēc Vācijas slimnīcā izstrādātas shēmas Latvijas Onkoloģijas centrā viņš izgāja ķīmijterapijas kursu. Par zālēm toreiz samaksāja ap 750 latiem, medikamenti blakusparādību mazināšanai maksāja vēl 300 latu. Tās nebija valsts kompensējamās zāles. Klīnikā Hannoverē secināja, ka puisi varētu glābt aknu transplantācija. Šim slēdzienam pievienojās arī Latvijas Onkoloģijas centra mediķu konsilijs. Tikai samaksa par operāciju bija uz puiša paša pleciem.
Tagad puisim regulāri jādodas uz Vāciju, kur viņš saņem staru terapiju, lai mazinātu metastāzes, piebremzētu audzēja attīstību. Staru terapiju Denisam apmaksā Latvijas valsts, jo šis veselības aprūpes pakalpojums ir valsts apmaksāto sarakstā. Deniss arī gaida rindā pēc donora orgāna - jaunām aknām. Diemžēl - pat ja tiks savākta nauda, uzreiz pie operācijas nevar tikt. «Ja tu neesi attiecīgās valsts pilsonis, tad priekšroka tiek dota vispirms savējiem,» skumīgi nosaka Deniss.
Par prognozēm vācu ārsti runājot maz. «Viņi ļoti filtrē, ko teikt. Latvijā ārsti saka, kas uz mēles izšaujas,» saka Deniss. Piemēram, Latvijas Onkoloģijas centrā viņam kāda ārste jautājusi: «Kāpēc jums tā ārstēšana vajadzīga? Labāk aizbrauciet uz kādu skaistu salu.»
Deniss nav padevies. Strādāt gan viņš nevar, jo ļoti ātri piekūst. Viņu smīdinot tas, ka paziņas reizēm saka: cik tu labi izskaties. «Kad neviena nav, kad es guļu ilgstoši mājās vai slimnīcā, tad jau neviens mani neredz. Bet, kad es savācos un dažas reizes mēnesī izeju ārā, tad es labi izskatoties.» Puisim ir ziedojumu tālrunis, palīdzēja Latvijas Sarkanais Krusts. Novembra vidū būs zināms, cik cilvēki, uz to zvanot, saziedojuši. Deniss ļoti cer.
Ziedojumu tālrunis, uz kuru zvanot, var ziedot Denisa ārstēšanai vienu latu ir, 90006081. Naudu var arī pārskaitīt uz kontu Swedbank, tā nr. LV14HABA0551018664602, Deniss Riše, p.k. 190988-11020.
Nevaram atļauties
VM valsts sekretāra vietnieks Juris Bundulis saka: valsts apmaksāto pakalpojumu grozu katra valsts nosaka, ņemot vērā vairākus kritērijus: «Piemēram, slimības smaguma pakāpi, draudošās sekas, nenovēršamību, invaliditāte.» Lielā mērā valsts iespējas esot saistītas ar veselības aprūpes budžetu. Pēdējos gados esot tikai izdevies noturēt esošo pakalpojumu grozu, neko būtisku nesvītrojot. «Ja salīdzina Lietuvas vai Igaunijas budžetus, tie ir lielāki nekā Latvijas budžets. Esam gandrīz vienīgā valsts, kur cilvēku veselībai izdalīts tik mazs finansējums,» saka J. Bundulis.
Viņš atzīst - valdības noteikumos pateikts, ka aknu transplantācija ir operācija, kura - izņemot bērniem - netiek Latvijā apmaksāta. Galvenais iemesls - finansējuma trūkums. «Ja operācija maksā no 60 000 līdz 120 000 latiem, tā nav maza nauda,» saka J. Bundulis. Turklāt, ja valsts sākšot šīs operācijas apmaksāt, tad vārti būs jāver visiem, kam tā nepieciešama.
Uz jautājumu, ko var piedāvāt Denisam, J. Bundulis atbild: «Viens no veidiem kā viņiem palīdzēt, ir ziedojumi. Protams, tie nav nekādi priecīgie stāsti, ka finansējuma dēļ nevar.»