Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +7 °C
Apmācies
Piektdiena, 8. novembris
Agra, Aleksandra

Citadeles ēna cērt Straujumai

Gadu pēc izšķirošajiem lēmumiem par bankas Citadele valstij piederošo akciju pārdošanu amerikāņu investoram - Ripplewood fondam - šis no Laimdotas Straujumas valdības veiksmes stāsta, ar ko viņas partija Vienotība gāja uz Saeimas vēlēšanām, draud pārvērsties par premjeres klupšanas akmeni.

Parlamentārās izmeklēšanas komisija, kas pēta bankas Citadele pārdošanu, vērsusies Ģenerālprokuratūrā, lūdzot sākt pārbaudi un kriminālprocesus par četriem «apsūdzības» punktiem, no kuriem trīs attiecas uz pašu L. Straujumu, liecina Dienas rīcībā esošā informācija par slepeno iesniegumu.

Lūdz sākt kriminālprocesu

Vissmagākās «apsūdzības», kas ar faktiem apstiprina jau iepriekš paustās aizdomas par Citadeles pārdošanas procesu, attiecas uz divām epizodēm saistībā ar valdības 2014. gada 29. jūlija slēgto sēdi, kurā ministri aiz slēgtām durvīm izšķīrās sašaurināt iespējamo bankas pircēju loku, kas liedza kaut teorētisku iespēju cīnīties par augstāku pārdošanas cenu, un turpināt sarunas tikai ar vienu investoru - Ripplewood -, atsijājot divus citus reālākos investorus a/s Latvijas balzams īpašnieka Jurija Šeflera SPI Group un Krievijas pilsonim Grigorijam Guseļņikovam piederošo Norvik banku.

Tā kā izmeklēšanas komisiju vada bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris (No sirds Latvijai), uz sešām lappusēm izklāstītās aizdomas ir juridiski noslīpētas un balstītas faktos, ko tie komisijas locekļi, kam ir pielaide valsts noslēpumam, atklājuši, strādājot ar noslepenotiem valdības dokumentiem, aiz slēgtām durvīm noklaušinot ministrus un ierēdņus, kā arī noklausoties vairākas stundas garos valdības slēgto sēžu audioierakstus.

Pirmā epizode, par ko parlamentārās izmeklēšanas komisija ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram lūdz sākt kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 318. un 272. panta, saistīta ar aizdomām, ka Valsts kancelejas (VK) amatpersonas, iespējams, pildot prettiesiskus norādījumus, ir veikušas manipulācijas ar minētās valdības 29. jūlija sēdes audioierakstu, lai slēptu būtisku informāciju par bankas Citadele pārdošanas gaitu. Atklājies, ka nav iespējams droši pierādīt, kā un ar kādu argumentāciju ministri pieņēmuši 74,7 miljonus eiro vērto lēmumu, jo izšķirošajā brīdī ieraksts pārtraukts un nav atjaunots.

Izšķirošās valdības sēdes audioieraksts ticis pārtraukts pašā nozīmīgākajā lēmuma pieņemšanas brīdī, kad notiek ministru balsojums par tālākajiem bankas Citadele akciju pārdošanas scenārijiem, brīdī, kad valdība apspriedusies stundu 27 minūtes un 39 sekundes, bet atjaunojas pēc nenosakāma laika jau mirklī, kad sēde tuvojas noslēgumam. G. Kūtra komisijai tas ļāvis izvirzīt nopietnu apsūdzību, ka valdības sēdes audioieraksts «apzināti montēts». Ārlietu ministrs E. Rinkēvičs, kurš vadīja šo valdības sēdi, apgalvo, ka «nekādu rīkojumu neveikt ierakstu nebija», bet to, vai kas ticis montēts, nevarot komentēt.

Kas sagrozīja prātus?

Ministru kabineta (MK) 29. jūlija sēdes noslepenotajā protokolā, ko parlamentārās izmeklēšanas komisijai sākotnēji izsniegusi par Citadeles pārdošanu atbildīgā Ekonomikas ministrija, ierakstīts, ka lēmums turpināt sarunas ar trim bankas iespējamiem pircējiem, nepaturot ekskluzīvas priekšrocības tikai amerikāņu investoram, ticis noraidīts, jo ministru balsis sadalījušās četri pret četri. Saskaņā ar Ministru kabineta Kārtības rulli, ja balsis sadalās vienādi, izšķirošā ir sēdes vadītāja balss, un ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Vienotība), kurš tobrīd vadīja sēdi, bija starp četriem ministriem, kuri neatbalstīja sarunu turpināšanu ar plašu investoru loku. Tomēr, kā, noklausoties nepilnīgo sēdes audioierakstu, secinājusi izmeklēšanas komisija, «dzirdams, ka sēdes vadītājs ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs pasludina balsojuma rezultātu: «par» 4, «atturas» 3 (lēmums pieņemts), bet tajā brīdī nezināmu iemeslu dēļ sēdes audioieraksts apraujas». E. Rinkēvičs Dienai skaidro, ka, mutiski saucot balsu sadalījumu, nav pieskaitījis pats savu balsi, «jo likās, ka to fiksē automātiski», turklāt «neviens no Ministru kabineta locekļiem nav apšaubījis protokolā ierakstīto balsojuma rezultātu».

Vairāki Dienas avoti, kas 2014. gada 29. jūlijā bija klāt lēmuma pieņemšanā valdībā, norādījuši uz aizdomīgajiem apstākļiem, kādos ministri pēkšņi mazāk nekā stundas laikā mainīja lēmumu. Kad ministri aiz slēgtām durvīm nav spējuši pieņemt lēmumu ar pārliecinošu balsu vairākumu (par sarunu turpināšanu ar trim pretendentiem - Ripplewood, J. Šefleru un Norvik banku - saskaņā ar noslepenoto valdības protokolu bija ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, finanšu ministrs Andris Vilks, iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (visi Vienotība) un zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS), bet atturējās ārlietu ministrs E. Rinkēvičs, toreizējais aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (tobrīd ZZS), kultūras ministre Dace Melbārde (NA) un izglītības ministre Ina Druviete (Vienotība)), sēdes vadītājs E. Rinkēvičs izsludinājis nelielu pārtraukumu.

Aptuveni uz 10-15 minūtēm ministri pametuši Ministru kabineta Mazo zāli. Tobrīd ministriem pieejami kļuvuši arī mobilie telefoni, kurus slepenības interesēs jāatstāj pie Mazās zāles durvīm. «Sākās burbuļošana,» neoficiālā sarunā ar Dienu atceras viens no klāt bijušajiem, kuram iekritis atmiņā, ka, piemēram, zemkopības ministrs J. Dūklavs izmantojis iespēju kādam piezvanīt. Tieši šīs 10-15 minūtes līdz brīdim, kad ministri atkal nolika savus tālruņus un devās iekšā no ārpasaules noslēgtajā Mazajā zālē, bija brīdis, kad teorētiski kāds no ārpuses varēja ietekmēt lēmumu par labu vienam investoram. Pēc pauzes Mazajā zālē atgriezās tikai ministri.

«Visus izdzina ārā, valsts sekretārus, drošības dienestus, tehniskos darbiniekus. Var saprast - viņi redzēja, ka buksē, un gribēja atklāti izrunāties,» notikušo atceras viens no tiem, kurš palika aiz durvīm. Pēc ne pārāk garām diskusijām ministri iznākuši ar diametrāli pretēju lēmumu - sarunas turpināt ekskluzīvi ar Ripplewood. Vairāki ministri mazāk nekā stundas laikā savu pozīciju bija mainījuši.

Pārmet viltošanu

Otra epizode, par ko parlamentārā izmeklēšanas komisija ģenerālprokuroram lūdz sākt kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 327. un 272. panta, saistīta ar aizdomām, ka Valsts kancelejas amatpersonas, iespējams, pildot prettiesiskus norādījumus, ir veikušas dienesta viltojumu minētās valdības sēdes protokolā, ar roku veicot labojumu, ka citas klāt bijušās personas nav piedalījušās lēmuma par banku Citadele izskatīšanā. Aizdomas saistītas ar to, ka premjere L. Straujuma, lai gan atzina iespējamu interešu konfliktu, jo viņas dēls Ģirts Straujums strādā vadošā amatā vienā no Citadeles potenciālajiem pircējiem - Norvik bankā, tomēr varētu būt piedalījusies lēmuma ietekmēšanā.

«Saeimas komisija ir tiesīga rīkoties, kā vēlas, Ministru prezidente ir rīkojusies tikai un vienīgi valsts labā un neko prettiesisku nav darījusi,» Dienai L. Straujumas komentāru sniedza viņas pārstāve Aiva Rozenberga, pēc būtības uz izmeklēšanas komisijas «apsūdzībām» neatbildot.

Vairākas esošās un bijušās amatpersonas, kas bija klāt lēmuma pieņemšanā, un starp tām ir arī personas, kas ir kritiski noskaņotas pret lēmumu un tā pieņemšanas procedūru, tomēr Dienai ir apgalvojušas, ka L. Straujuma lēmumu pieņemšanā par Citadeli tiešām nav piedalījusies, valdības sēdes vadīšanu uzticot kādam no ministriem. Vienlaikus vairāki pauduši kritiku par to, ka L. Straujuma tomēr palikusi valdības sēžu zālē un klausījusies diskusijas, kas interešu konflikta situācijā teorētiski dotu iespēju vienam pretendentam uzzināt par valdības taktiku. Piemēram, Valdis Dombrovskis, kad valdība lēmusi par Hipotēku bankas sadalīšanu, ne tikai sevi atstatījis no lēmuma pieņemšanas, bet arī pametis valdības sēžu zāli. Oficiālus komentārus šīs personas par valdības sēžu gaitu, kurās tika izlemts, kam un ar kādiem nosacījumiem pārdot Citadeli, vēl aizvien nesniedz, jo lēmumi arī pēc darījuma noslēgšanas formāli nav atslepenoti.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?