«Kad projekta aktivitātes ir beigušās, kādam iekoptā teritorija jāuztur. Kā karsts kartupelis Tilta ielas skvērs tika viļāts no vienas instances pie otras, līdz nonāca pie mums. Tas šim skvēram nāk tikai par labu,» uzskata SIA Rīgas meži valdes loceklis Uldis Zommers. Viņš nenoliedz, ka, vērtējot tehniski, profesionāļiem ir vieglāk sākt teritorijas labiekārtošanu iepriekš neskartā zonā: «Tad varam rēķināties ar saviem resursiem un plāniem, taču gribu izcelt šādu iedzīvotāju vai nevalstisko organizāciju iniciatīvu nozīmi, jo viņi paši iesaistās vides veidošanā ap sevi. Aktīvistiem ir jāpalīdz, un jāatbalsta viņu centieni, jo ar viņu palīdzību sabiedrībā tiek audzināta vides apziņa.»
Taujāts, kas ir vislielākie izaicinājumi, saglabājot vecos Rīgas pilsētas parkus un veidojot jaunus, Rīgas mežu daļas Dārzi un parki Rīdzenes iecirkņa vadītājs Andis Gremze saka: «Vislielākais izaicinājums ir pats cilvēks.» Iecirkņa vadītājs stāsta, ka Rīgas mežu darbiniekiem ik rītu, dodoties apgaitā pa apstādījumu teritorijām, nākas nevien sakopt atkritumu kaudzes, bet arī regulāri konstatēt postījumus: salauztus soliņus, atkritumu urnas, kā arī izpostītus rotaļlaukumus, koku stādījumus un puķu dobes.
Reiz pirms Ziemassvētkiem Dārzu un parku darbinieki ar nožēlu konstatējuši, ka pat pašā pilsētas centrā, kanālmalas apstādījumos, ir nozāģētas jaunās eglītes. Ja eglītei nozāģē galotni cilvēka krūšu augstumā, ir nelielas cerības, ka kociņš izdzīs otru, papildu galotni, gada laikā atkal iztaisnosies un augs. Taču lielākoties šādi koki ir jāizzāģē un jāaizstāj ar citiem. Dažkārt parku apzaļumotājiem nolaižas rokas, un kociņus izpostītajās teritorijās vairs nestāda. Taču tie nav vienīgie postījumi, kuru pastrādātāji cer palikt nepieķerti.
Sarunā ar Dienu U. Zommers rāda Kongresu nama videonovērošanas kamerā šā gada 4. aprīlī plkst. 18.35 fiksēto ainu: lai nokļūtu tuvāk vēlamajai stāvvietai, kāds Chrysler automašīnas vadītājs bezkaislīgi, turklāt spolējot, izbrauc Kronvalda parka zālienu, atstādams izārdītas sliedes zālienā. Videoierakstā iespējams skaidri saskatīt šīs automašīnas valsts numuru un vēlāk Kongresu nama pasākumā starp pasākuma dalībniekiem ieraudzīt arī viņa seju. Atliek vien cerēt, ka līdz ar šo videoierakstu policijas darbinieku rīcībā nonāks arī šīs automašīnas īpašnieka vārds un uzvārds un viņš saņems pelnīto sodu.
Dārzu un parku Pārdaugavas iecirkņa vadītāja Dace Bruģe norāda: «Arī iedzīvotāji uzmana savu mājvietu tuvumā esošajos parkos notiekošo un informē gan mūs, gan pašvaldības policiju par pamanītajiem postījumiem. Mēs bieži saņemam rīdzinieku priekšlikumus un idejas, kā labiekārtot zaļos stūrīšus. Dažkārt šīs idejas tiešām ir apsveicamas.» Dārzu un parku darbinieki atbilstoši iespējām ņem vērā rīdzinieku lūgumus apzaļumotajās zonās ierīkot papildu soliņus un novietot atkritumu urnas.
Tomēr, profesionāli vērtējot kolēģu veikumu citās Eiropas pilsētās, Rīgas mežu darbinieki uzskata, ka Rīgas parkus visumā veiksmīgi izdodas saglabāt tīrus un sakoptus. U. Zommers min piemēru, ka «citviet Eiropas pilsētu parkos ikdienas tīrīšanas darbi tiek veikti daudz retāk nekā Rīgā. Piemēram, Zviedrijā pilsētu parkos rudens un pavasara sezonā tiek uzstādītas norādes, ka celiņi netiek tīrīti. Ja cilvēks ziemā vēlas iziet caur parku, viņam jārēķinās, ka ceļš nebūs tīrīts. Arī Vīnes parkos novērots, ka rudenī nobirušās lapas netiek savāktas pat decembrī. Ja mēs oktobrī neesam savākuši lapas, iedzīvotāji un kaimiņu teritoriju sētnieki sūdzas nekavējoties, turklāt mūs uzrauga administratīvā inspekcija un pašvaldības policija». A. Gremze aicina: «Nepiesārņojiet un nepostiet parkus! Priecājieties un novērtējiet tos!»