Kaut gan projekts pielāgots virknei nosacījumu, tas joprojām attīstās gliemeža ātrumā, un pagaidām skaidrības, vai ciemats būs, vēl nav.
Klājies smagi
Likumu līmenī nav noteikts, kā šādu būvi reģistrēt - vai to darīt kuģu reģistrā vai zemesgrāmatā. Patlaban šis ir galvenais bremzējošais faktors. «Kamēr šo jautājumu neatrisinās, projekts par ciematiņa izbūvi Bieķengrāvī, tāpat arī kopumā ideja par Daugavas apbūvi karāsies gaisā,» secina peldošo māju ciematiņa projekta autors Juris Birznieks. Viņš atklāj, ka smagi klājies jau no paša sākuma.
«Pašreiz top grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos par to, kādā kārtībā tiek iznomāti publiskie ūdeņi, kur arī tiek paredzētas stāvbūves. Bija lielas neskaidrības par nomas termiņiem, jo, nezinu kāpēc, viņi apbūvei uz ūdeņiem gribēja paredzēt tikai 10 gadu ilgu nomāšanas periodu. Tajā pašā laikā, piemēram, zvejniecībai viņi uzreiz bija gatavi uz 30 gadiem slēgt nomas līgumu. Šeit ir jāsaprot, ka ciemata izveidei 10 gadu ir neiespējams termiņš. Vismaz pieci gadi ir vajadzīgi, kamēr saskaņo, kamēr uzbūvē,» stāsta J. Birznieks. Pēc ilgām diskusijām tomēr izdevies tikt pie pielaidīgākiem nosacījumiem. Tāpat J. Birznieks nesaprot, kāpēc ir radīti tik strikti nosacījumi māju izmēriem. Izrādās, peldbūves nedrīkstot būt augstākas par diviem stāviem.
«Ja Bieķengrāvi atdzīvinātu, ūdeni iztīrītu, lai straume iet cauri, upei tas nāktu pat par labu,» Dienai secina Rīgas domes Vides pārvaldes priekšnieks Askolds Kļaviņš. Izrādās, jautājums par ūdeņu iznomāšanu pagaidām ir absolūti neskaidrs. «Komisijas sēdēs par ūdeņu iznomāšanu mums ir vairāk jautājumu nekā atbilžu. Galvenais jautājums ir par ūdeņu piederību - kas tad īsti pieder valstij, kas - pašvaldībai,» atklāj A. Kļaviņš.
Jezga ap atbildīgajiem
Pirms sākt domāt par peldmāju būvēšanu, vispirms būtu jāsaprot, vai ideja atbilst nepieciešamajiem kritērijiem. Kā norāda VARAM Telpiskās plānošanas departamenta direktore Ingūna Urtāne, patlaban apbūvi drīkst veikt ar četriem nosacījumiem - ja to atļauj Aizsargjoslu likums, ja to paredz Vispārīgie teritorijas apbūves noteikumi, ja to paredz teritorijas plānojums un ja būvniecību ir iespējams saskaņot ar valsti. Pārsvarā tieši valsts ir tā, kas atbild par publiskajiem ūdeņiem. Tikai atsevišķos gadījumos, pēc MK deliģējuma, lēmumu par ūdeņiem var pieņemt pašvaldība.
Tas gan neattiecas uz Daugavu, jo tā ir valsts īpašums. Tomēr vēl īsti nav skaidrs, kas būs atbildīgā valsts institūcija, kura valsts vārdā šīs ieceres varētu saskaņot. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir ierosinājusi noteikt Finanšu ministriju (FM) par pagaidu institūciju, kas būtu atbildīga par būvniecības ieceru izvērtēšanu un saskaņošanu publiskajos ūdeņos. Tomēr patlaban tas atrodas tikai ierosinājuma formā un nav skaidrs, cik raiti notiks virzība. Arī FM pārstāvji komentāros Dienai par to nebija pārāk atvērti, acīmredzot vēl nezinot, ka tiks pie jauniem pienākumiem.
Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs Dienai klāsta, ka ideja par galvaspilsētas publisko ūdeņu apbūvi ir atbalstāma, īpaši ņemot vērā, ka daudzviet pasaulē tāds plāns realizēts ļoti veiksmīgi. Viņš ir gandarīts, ka patlaban tiek risināts jautājums par saskaņošanu, tajā pašā laikā I. Vircavs neslēpj, ka jābūt uzmanīgiem: «Jāatceras, ka Rīga ir kultūrvēsturiska pilsēta, kas iekļauta Pasaules mantojuma UNESCO sarakstā. Tāpēc katru publisko ūdeņu apbūves ieceri būs nepieciešams izvērtēt ļoti skrupulozi, lai netiktu nodarīts kaitējums pilsētas kopējam tēlam. Piemēram, nepieļaujot apbūvi, kas būtu piemērota kūrortpilsētai.»
A. Kļaviņš atzīst, ka saistībā ar Daugavas apbūvi distancēta attieksme ir jūtama no visām iesaistītajām pusēm. Kā viens no galvenajiem iemesliem šādai pasivitātei ir bažas, vai tiešām ideja par Daugavas apbūvi bijusi prātīga: «Pārliecības, ka tā būtu jāapbūvē, nav. Protams, lai būtu daudzveidība, atsevišķi kaut ko darīt it kā varētu. Lielas bažas ir par to, ka sāksies Daugavas apbūves bums, kas radīs dažādas problēmas. Pasaulē ir gan labie, gan ļoti sliktie piemēri.»