Vieno tautu pret varu
Lielākie pūļi, ap 50 tūkstošiem cilvēku, vienojās Maskavā. Pieprasot godīgas vēlēšanas, Sanktpēterburgas ielās izgāja ap desmit tūkstošiem. Akcijas notika visā Krievijā, citās pilsētās pulcējot no dažiem simtiem līdz tūkstotim cilvēku.
Demonstrācijas vienoja plaša politiskā spektra atbalstītājus, sākot no liberāļiem līdz komunistiem un radikālajiem nacionālistiem. «Vienotā Krievija paveica brīnumu, mudinot mūs visus vienoties kopīgi pret to,» sacīja nacionālistu līderis Konstantīns Krilovs.
«Es nepiederu nevienai politiskajai kustībai. Es esmu tikai students, kurš noguris no šiem meliem,» studentu apvienības līderis Danils Klubovs stāstīja BBC. Viņš norādīja, ka daudzi pirms akcijas sociālajā vietnē VKontakte saņēmuši draudus, ka nonāks cietumā, tiks izslēgti no universitātes vai iesaukti militārajā dienestā, ja piedalīsies demonstrācijā. «Daži ir tiešām nobijušies, taču lielākā daļa saprot, ka mums ir lielākas iespējas, ja sanāk pēc iespējas vairāk cilvēku.»
Kārtību Maskavas ielās nodrošināja ap 50 tūkstošiem policistu, kuru rindas papildināja divi tūkstoši Iekšlietu ministrijas karaspēka kaujinieku. Kopumā valstī arestēti aptuveni 100 cilvēku. Tas ir salīdzinoši maz, ņemot vērā ierasti skarbo vēršanos pret opozicionāriem. Tomēr, kā Gazeta.ru norādījis kāds informators Kremlī, prezidents Dmitrijs Medvedevs policijai pavēlējis izturēties «īpaši maigi», jo pirmajos protestos pēc vēlēšanu izziņošanas aizturēti simtiem aktīvistu. Cilvēktiesību aizstāvju grupas toreiz pārmeta, ka vara bez žēlestības apspiedusi opozicionārus, daudzus arestētos piekaujot un ieslogot pārblīvētās kamerās.
Izvirza prasības
Maskavas mītiņā sestdien pieņemta rezolūcija, kurā varu aicina sarīkot jaunas vēlēšanas un atbrīvot no amata Krievijas Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāju Vladimiru Čurovu. Tāpat demonstranti pieprasa izmeklēšanu par vēlēšanu rezultātu falsifikāciju, mudina atbrīvot arestētos protestētājus, kā arī aicina reģistrēt politiskās partijas, kurām tas līdz šim liegts. Prasību izpildei dotas divas nedēļas, solot jaunu demonstrāciju 24. decembrī.
Amatpersonas nav izrādījušas apņēmību izpildīt prasības. «Visu cieņu cilvēkiem, kas devās protestēt, tomēr viņi nav politiska partija,» Vienotās Krievijas pārstāvja Konstantīna Kosačova teikto citējis Reuters. Centrālā vēlēšanu komisija svētdien jau noraidīja priekšlikumu atstādināt no amata tās vadītāju.
«Es nepiekrītu protestos izkliegtajiem saukļiem un runām,» savā Facebook kontā svētdien paziņoja D. Medvedevs. Tomēr prezidents pavēlējis uzsākt izmeklēšanu par parlamenta vēlēšanu iespējamajiem pārkāpumiem.
Analītiķi norāda, ka V. Putins, kurš apņēmies martā atgriezties prezidenta krēslā, zaudējis savas pozīcijas. «Putins vairs nav valsts līderis ne savas komandas, ne vadošās politiskās klases, ne sabiedrības acīs,» Maskavas Kārnegi centra analītiķa Alekseja Malačenko teikto citējis AP. Opozicionāri cer mazināt V. Putina izredzes atgūt prezidenta amatu, kas politiķim pavērtu iespējas noturēt varu nākamos 12 gadus.