Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā 0 °C
Daļēji apmācies
Piektdiena, 22. novembris
Aldis, Alfons, Aldris

Devona nogulumi glabā vērtīgu izejvielu

Lai arī Latvijas zemes dzīlēs nav atrodams zelts, mūsu valsts pamatbagātība ir tie zemes dzīļu resursi, ko veido tagad vai nākotnē izmantojamie nogulumi, ieži un minerāli, iežos sastopamās šķidrās derīgās vielas, zemes dzīļu siltums un saimnieciskai izmantošanai derīgas ģeoloģiskās struktūras.

Izpētīti un apzināti ir tādi Latvijas derīgie izrakteņi kā kaļķakmens, dolomīts, māls, kvarca smiltis - to ieguves iespējas nodrošina ar izejmateriāliem dažādas rūpniecības un tautsaimniecības nozares. Viens no Latvijā pazīstamākajiem zīmoliem, kam ir vairāk nekā pusgadsimtu sena vēsture un kas veidojies, uzņēmējdarbību balstot uz māla ieguves iespējām, ir Lodes ķieģelis. Lodes karjerā ķieģeļu ražošanai mālu iegūst joprojām, taču te ir atklāta arī kāda unikāla iegula.

Unikāls dabas piemineklis

Mūsdienās būvkeramikas nozarē par augstvērtīgu izejvielu tiek uzskatīts tā saucamais devona māls, kas uzkrājies pirms aptuveni 385 līdz 410 miljoniem gadu.

No Latvijā apzinātajām devona mālu atradnēm nozīmīgākā ir Cēsu pusē - Priekuļu novada Liepā. Atradni 1953. gadā atklāja ģeologs Jānis Sleinis. Tolaik Liepas ciemata apkārtnē tika izpētītas vairākas devona mālu iegulas, kuras apvienotas Liepas atradnē. 1963. gadā darbu tajā sāka Lodes drenu un cauruļu rūpnīca. Mūsdienās Liepas mālu izpētītie krājumi pārsniedz 20 miljonus kubikmetru, atradnes tuvumā vēl tiek prognozēti papildresursi 44 miljonu kubikmetru apmērā.

Pašlaik māla karjerā saimnieko SIA Lode, kas ir vadošais keramisko būvmateriālu ražotājs Baltijā. Taču te ir arī bagātīga unikālu pasaules nozīmes fosilo atlieku atradne - Lodes bruņuzivju iegula, kurai piešķirts ģeoloģiskā dabas pieminekļa statuss. No Lodes māla karjera nācis daudz zinātniski vērtīgu atradumu.

Tādai laimei neticēja

Pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem, Liepas atradnē ieguļ divu paveidu māls. Viens ir tumši sarkanbrūns, raibs, viegli kūstošs, no kura iespējams ražot tumši sarkanus tā saucamā Lodes tipa apdares ķieģeļus. Otrs ir gaiši pelēks, grūti kūstošs māls, kas ir noderīgs, piemēram, sienu un grīdas flīzēm. Saskaņā ar pieņemtajiem Ministru kabineta noteikumiem Liepas atradnei ir valsts nozīmes statuss.

Vizuāli Liepas māla karjers šķērsgriezumā atgādina kārtainu pīrāgu, kurā mijas pelēkzaļi toņi ar sarkanbrūnajiem. Tikai rūpīgi ieskatoties, māla slāņos var pamanīt līdz divu eiro monētas lieluma un sīkākus veidojumus, kas nezinātājam atgādina ko līdzīgu rakstainiem bruņurupuča čaulas fragmentiem. Taču tie nav piederējuši bruņurupučiem, tās ir līdz mūsdienām saglabājušās liecības par to, ka pirms 385 miljoniem gadu te, Cēsu pusē, valdošā dzīvības forma jeb pasaules valdnieces bija zivis.

Kad ģeologs Visvaldis Kuršs 1970. gadā, pārbaudot karjeru, lai redzētu tā ģeoloģisko uzbūvi dažādos šķērsgriezumos, aptuveni trīs metrus biezā Lodes pelēko mālu slāņkopā ievēroja vairāku veselu bruņuzivju ķermeņu šķērsgriezumus, šādai laimei paleontologi sākumā pat neticēja.

1971. gadā paleontoloģes Ļubovas Ļarskas vadībā te sākās plaši pētnieciski izrakumi. Zinātnieki atrada pilnīgi veselus zivju skeletus, kas pieder trim sugām - Asterolepis ornata, Laccognathus panderi un Panderichthys rhombolepis. Tie bija pirmie veselu bruņuzivju Asterolepis atradumi pasaulē, turklāt zinātnieku guvums bija ievērojams - aptuveni 200 eksemplāru.

Kopumā karjerā tika atrastas 14 zivju un bezžokļeņu sugu atliekas, bezmugurkaulnieki un vairāku sugu augu makroatliekas un mikroatliekas, kas raksturīgas devona periodam. Tagad bruņuzivju un arī daivspurzivju fosilijas glabājas gan Latvijas Dabas muzejā, gan vairākos muzejos ārpus Latvijas.

Māls iekonservējis

Kā stāsta Dabas muzeja vecākais paleontologs Ivars Zupiņš, atšķirībā no mamutu dzīves perioda datēšanas, kurā zinātnieki izmanto radioaktīvā oglekļa metodi, precīzu bruņuzivju vecumu noteikt pēc to fosilijām ir grūtāk. Tik senā organismā organiskais ogleklis vairs nav saglabājies. Tāpēc pēta iežus. «Tur, kur ir notikusi vulkāniskā darbība, šķidrajai, pusizkusušajai iežu masai nonākot zemes virspusē un sacietējot, no jauna veidojas minerāli. Pēc magmatisko iežu uzbūves un sastāva, piemēram, minerālos konstatējot radioaktīvus elementus, arī mēra laika intervālus starp devona vai citu periodu slāņiem. Kādreiz mērījumu precizēšanai palīdz zivis vai citi organismi,» skaidro I. Zupiņš un turpina, «dabā suga eksistē vienreiz, ja tā izmirst, tad izmirst uz visiem laikiem. Ja konkrētas sugas zivis konstatē tuvos reģionos, tad tām ir līdzīgs vecums un tas ir rādītājs. Mums gan nav magmatisku iežu, ko datēt, taču, salīdzinot ar citiem reģioniem, kļūst zināms vienas sugas un to slāņu vecums, kuros fosilijas atrodamas.»

Latvijā tikušas atrastas arī jaunākas un vecākas devona perioda fosilijas. Ir ziņas, ka pirmie bruņuzivju fragmenti konstatēti 1836. gadā Burtnieku ezera apkaimē. Tomēr nekur un nekad fosilijas nav bijušas tik pilnīgas un tik labi saglabājušās kā XX gadsimta 70. gados Lodes māliežu slāņos iegūtās. «Acīmredzot ūdens straumju plūsma no kontinenta uz jūru ir bijusi bagātīgi piesātināta ar māla daļiņām. Ūdens aizpildījis ieplakas gultnēs, kur sakrājušās zivju atliekas, un māls tās ir hermētiski nosedzis, gluži kā iekonservējis,» stāsta paleontologs.

Citviet pasaulē devonam raksturīgās bruņuzivju fosilijas atrastas arī Kanādā, Miguašas atradnē, un Skotijā, Devonšīras grāfistē.

Pētījumi turpinās

Paleontologiem Lodes māla karjers ir gana interesants izpētes objekts arī šajā gadsimtā. I. Zupiņš Liepas atradnē turpina veikt zinātnisko izpēti. «Ir cerības karjerā atrast kādus jaunus celakanta kaulus,» stāsta paleontologs. Tika uzskatīts, ka šādas daivspurzivis izmirušas vienlaikus ar dinozauriem pirms aptuveni 70 miljoniem gadu, taču celakanta uziešana 1938. gadā pie Madagaskaras krastiem bija īsts brīnums. «Tā bija vesela epopeja, kā šo celakantu pēc tam ar militāro lidmašīnu transportēja izpētes vajadzībām. Lai gan pēc šī notikuma celakanti tika izsludināti meklēšanā gluži kā bīstami noziedznieki - pat izvietojot plakātus ar zivs attēlu un pazīmēm -, pagāja krietns laiks, līdz tiešām atrada nākamo eksemplāru. 90. gadu beigās kāds amerikāņu studentu pāris aizbrauca kāzu ceļojumā uz Indonēziju un celakantu ieraudzīja zivju tirgū. Tāpēc vien bija vērts precēties,» smej I. Zupiņš. Zinātnieks pieļauj, ka šīs daivspurzivs populācija ir lielāka, nekā līdz šim tika uzskatīts.

Starp citu, tiek uzskatīts, ka no daivspurzivīm devona perioda beigās attīstījās pirmie četrkājainie dzīvnieki - grupa, kurai tagad pieder evolucionāri jaunākie abinieki, rāpuļi, putni un arī zīdītāji.

Paleontologa mērķis ir pēc iespējas pilnīgāk apzināt visu dzīvo organismu daudzveidību, kas dabā pastāvējusi pirms aptuveni 385 miljoniem gadu. «Lai gan Lodes māla karjers ir samērā izstrādāts un, piemēram, pelēko mālu slānis krietni noplacis, tā ir vieta, kur, pateicoties īpaši labvēlīgajiem saglabāšanās apstākļiem, var mēģināt tikt iespējami tuvu klāt devona periodam. Karjerā ir atrastas arī bruņuzivju un daivspuru zivju mazuļu atliekas, vēžskorpionu, ūdensaugu un aļģu atliekas. Šī ir unikāla iespēja izprast evolūcijas gaitu,» saka I. Zupiņš.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Devona māls

Mūsdienās būvkeramikas nozarē par augstvērtīgu izejvielu tiek uzskatīts tā saucamais devona māls, kas uzkrājies pirms aptuveni 385 līdz 410 miljoniem gadu.
Devona smilšainās un mālainās slāņkopas veidojušās seklas jūras piekrastes zonā. Laika gaitā jūrā uzkrājušies smilšu graudiņi, māla daļiņas, kas no kontinenta jūrā ieplūdušas pa upēm.
Miljoniem gadu laikā, mainoties Zemes garozai, tas, ko mūsdienās gar Gaujas krastiem redzam kā gleznainus iežu atsegumus, ir senā jūras gultne, kuras sastāvā ir arī augstvērtīgais devona māls.
Avots: ekspertu stāstītais

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Putina apgrieztie spārni

Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam nākas atcelt ārvalstu vizītes arī tāpēc, ka daudzas valstis atsakās uzpildīt viņa lidmašīnā degvielu, kā dēļ Putins nemaz nevar sasniegt plānotos galamērķus.








Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?