«Dažu cilvēku šaurās ambīcijas mēģina aizēnot Valda Dombrovska milzīgo uzvaru vēlēšanās, kas deva viņam ļoti spēcīgu mandātu. Viņam mēģina atņemt ietekmi, kuru viņš ir pelnījis,» uzskata K. Kariņš, kurš nevienu vārdā nenosauc, bet var pieļaut, ka šo cilvēku vidū ir arī atsevišķi valdības veidošanas sarunu grupas dalībnieki. No Jaunā laika tajā bija partijas līdere Solvita Āboltiņa un valdes loceklis, Rīgas domes frakcijas vadītājs Edgars Jaunups, kurš vēlēšanās nekandidēja. Pilsoniskā savienība uz sarunām deleģēja partijas līderi Ģirtu Valdi Kristovski un Kārli Šadurski - šo cilvēku pārstāvētais politiskais spēks ir demonstrējis atbalstu V. Dombrovskim. No Sabiedrības citai politikai uz sarunām gāja līderis Aigars Štokenbergs, kurš arī izmantoja veto tiesības un iebilda pret Visu Latvijai! aicināšanu koalīcijā. Iespējams, tam bija pamatoti iemesli, taču tie tika izteikti par vēlu, kad V. Dombrovskis jau bija paziņojis koalīcijas sastāvu un paspiedis VL-TB/LNNK līderiem rokus.
Notikušais tikai pastiprināja iespaidu, ka V. Dombrovskis nav spējīgs vadīt valdības veidošanu, ir svārstīgs un nenoteikts. Dienā, kad A. Štokenbergs īsziņās S. Āboltiņai un E. Jaunupam vēstīja, ka SCP iebildīs pret VL-TB/LNNK, sabiedrisko attiecību speciālists Jurģis Liepnieks intervijā Dienas viesistabā norādīja uz valdības veidotāja grūtībām vadīt šo procesu. Pēc tam tika runāts par iespējamo šo cilvēku saspēli. A. Štokenbergs arī nezvanīja pašam V. Dombrovskim, kurš savukārt, saņēmis šo ziņu, gan arī nesteidzās noskaidrot, cik nopietni tas ir. SCP par savām pretenzijām pret trešo koalīcijas partneri vairākkārt bija izteikusies iepriekš. Savu viedokli pret VL-TB/LNNK nebija slēpis arī E. Jaunups, taču premjers uzskatīja, ka valdībā ir jābūt trim politiskajiem spēkiem. «Taktikas jautājumos mans, Solvitas un Valda Dombrovska viedoklis var atšķirties, bet stratēģiskais mērķis mums ir viens. Es varu pateikt, ka Valdis Dombrovskis kļūdās un tas ir apsveicami, ka partijas iekšienē notiek atklāta debate starp dažādi domājošiem cilvēkiem,» Dienai skaidroja E. Jaunups un noraidīja kādu aizmugurisku darbošanos.
Nenosaka darba kārtību
«Valdis Dombrovskis nenoteica darba kārtību, bet tika pakļauts citu darba kārtībai. Apvienības iekšienē viņš bija nolikts malā. Situāciju noteica pretrunas Vienotības iekšienē,» atzīst arī sociologs Aigars Freimanis. Viņa vadītā firma Latvijas fakti oktobrī ir veikusi aptauju, kurā atbalsts V. Dombrovskim ir samazinājies par aptuveni 4%, bet līdzīgu popularitātes kritumu ir piedzīvojis arī Valsts prezidents Valdis Zatlers. Prezidenta kancelejas loma valdības veidošanas procesā arī vairākkārt tikusi piesaukta. Vienā no nedaudzajām reizēm, kad V. Zatlers izteicās par valdības veidošanu, viņš vairākas reizes uzsvēra, ka tā ir «Valda Dombrovska atbildība», un norādīja, ka pietrūcis vēlētājiem saprotamu konsultāciju.
Tikai ļoti tuvi V. Dombrov-ska domubiedri, kādu nemaz nav daudz, pieļāva, ka varbūt ir arī mērķis padarīt V. Dombrovski sabiedrības acīs pēc iespējas vājāku, lai šo varu viņam pie pirmās izdevības atņemtu, ko grūti izdarīt pēc tik pārliecinošas uzvaras vēlēšanās. «Tie, kas zaudēja vēlēšanās, ar visiem paņēmieniem cenšas parādīt, ka Vienotībā ir pretrunas. Arī Jaunajam laikam un Sabiedrībai citai politikai ir jāpārdomā, vai ar savu darbību un veto tiesībām mēs neradām vilšanās sajūtu sabiedrībā un savos biedros,» teica Ģ. V. Kristov-skis un uzsvēra, ka uz Pilsonisko savienību premjers varēs paļauties. Uzmanību izpelnījās arī ziņas par Ģ. V. Kristovska ambīcijām uz dažādiem amatiem. Taču pretenzijas var saprast - viņš ir apvienības līderis un vada partiju, kurai ir visvairāk mandātu Vienotības frakcijā.
«Lai divi vai četri cilvēki nevarētu turēt gūstā visu organizāciju, uz Vienotības bāzes ir jāizveido partija,» uzskata K. Kariņš. Šajā ziņā E. Jaunups piekrīt, un tā uzskata arī Dzintars Ābiķis (SCP). Tikai tā varēšot saglabāt Vienotības vienotību un nodrošināt valdības stabilitāti. Pēc loģikas V. Dombrovskim vajadzētu kļūt par šīs partijas līderi, bet šai domai tik pārliecinoša atbalsta vairs nav, jo partiju apvienošana organizatoriski esot smags darbs un «vadīt partiju ir jāgrib», teica E. Jaunups un pieļāva, ka V. Dombrovskis varētu būt viens no nopietniem kandidātiem.
Uzticības nasta
Neviens premjers pēc vēlēšanām nav bijis tik labvēlīgā situācijā, jo vecajai koalīcijai Saeimā iedeva 63 mandātus. V. Dombrovski ar krustiņiem atbalstījuši 77 168 vēlētāji Vid-zemē. Opozīcijā atstātās apvienības Par labu Latviju! deputāts Māris Kučinskis vasarā Vidzemē ticies ar cilvēkiem, kuri teikuši, ka balsos par V. Dombrovski. «Mēs nedzirdējām, ka cilvēki runātu par Āboltiņu, Jaunupu vai Kristovski. Dombrovskis varēja Vienotību savienot kopā, bet tagad vilciens ir aizgājis, viņš šos grožus ir palaidis vaļā, jo savu rakstura īpašību dēļ nevar būt tik stingrs līderis,» sacīja M. Kučinskis. Viņaprāt, Vienotībā V. Dombrovskis bija uztverts kā izkārtne, ar kuru var labi nostartēt vēlēšanās, bet lēmēji grib būt citi.
V. Dombrovskim netīk konflikti, polittehnoloģiski paņēmieni politikas veidošanā un aktīva neformālā komunikācija. Viņš nav strādājis Saeimā un politiku vairāk redz no tā redzespunkta, kādu guvis Eiropas Parlamentā. Viņa pirmās valdības neformālās sarunas vadīja JL un TP līderi. Dombrovskim tikai bija jāpiekrīt nest tālāk pie kājām nomesto varu un izglābt valsti no bankrota, kā vēlāk viņš pats raksturoja savu misiju. Lai cik grūtus lēmumus valdība pieņēma un lai cik liela būtu vecās politiskās gvardes pretdarbība viņa centieniem, vēlētājs noticēja viņa labajai gribai un vecās koalīcijas rīcībspējai. «Valdības veidošana izrādījās sarežģīta. Vienotībā atšķīrās viedokļi, bet gala rezultātā mēs esam spējuši vienoties,» sacīja V. Dombrovskis, lūgts atbildēt uz jautājumu, vai ir varējis paļauties uz saviem tuvākajiem domubiedriem.