«Lai gan pēc 10. Saeimas vēlēšanām Vienotība pēdējā brīdī uzlika veto un Nacionālo apvienību atstāja ārpus koalīcijas, mēs tāpēc nemēģinājām aprīt Vienotības iniciatīvas,» sacīja I. Parādnieks. Nacionālā apvienība Vienotību uzskata par vienu no tuvākajiem sabiedrotajiem pēc vēlēšanām, tomēr, kā atzina I. Parādnieks, abu partiju turpmākās sadarbības iespējas atkarīgas no pašas Vienotības vēlmes konstruktīvi strādāt. Pats A. Štokenbergs gan neko par sadarbības iespējām ar NA neteica, vien pauda cerību, ka Vienotībai un Zatlera Reformu partijai pietiks balsu koalīcijai. «Pārējo noteiks, kuras personas būs ievēlētas no citām partijām,» sacīja A. Štokenbergs.
Tipiska vēlēšanu aktivitāte
«Demisijas pieprasījumi ir bieža parādība Latvijas politikā, un līdz šim tie nav spējuši sabojāt attiecības tā, lai pēc tam nevarētu sastrādāties,» tā par NA un Saskaņas centra (SC) deputātu parakstīto A. Štokenberga demisijas pieprasījumu saka Providus pētniece Iveta Kažoka. Šādu opozīcijas deputātu rīcību politoloģe sauc par tipisku priekšvēlēšanu aktivitāti, kam, visticamāk, nebūs tik lielas ietekmes uz viņu sadarbības iespējām. Līdzīgi domā politologs Andris Runcis un teic, ka sadarbību starp abām partijām tas nekādā veidā nebremzēs un Nacionālā apvienība šādi tikai cenšas iegūt papildu reklāmas laukumu.
Arī Vienotības līdzpriekšsēdētājs, ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis to sauc par politisku intrigu, kurai neesot nekāda sakara ar meklējumiem pēc tiesiskiem lēmumiem. «Ir priekšvēlēšanu cīņa, un katrs politiskais spēks izmanto tādas metodes, kādas ir pieņemamas,» sacīja ministrs un piebilda, ka starp A. Štokenbergu un Visu Latvijai! politiķiem nekad nav bijusi liela draudzība un to nevajadzētu pārvērst par milzīgu Latvijas politikas problēmu. A. Štokenberga virzienā mestie akmeņi Vienotībai nav traucējuši 11. Saeimas vēlēšanās viņu izvirzīt par pirmo numuru Zemgalē, otrajā vietā atstājot kultūras ministri Sarmīti Ēlerti. Ģ. V. Kristovskis norādīja, ka, izvēloties vēlēšanu apgabalu pirmos numurus, ievērota solidaritāte Vienotībā ietilpstošo triju partiju priekšsēdētāju starpā - Solvita Āboltiņa ar pirmo numuru startēs Zemgalē, savukārt Ģ. V. Kristovskis - Rīgā.
Izvairoties no nodokļiem
I. Parādnieks, R. Dzintars, kā arī vēl četri NA un četri SC deputāti A. Štokenberga demisiju pieprasījuši, pamatojoties uz neatkarīgu SIA Auditorfirma Inspekcija AMJ revidentu ziņojumu. Tas sagatavots par A. Štokenbergam netieši daļēji piederošu uzņēmumu SIA Varavīksnes nami - tā 49% kapitāldaļu pieder SIA Kapitāla virsotne, kurā saskaņā ar Lursoft datiem 12,5%kapitāla daļu pieder A. Štokenbergam. Ziņojumā norādīts, ka Varavīksnes nami divos darījumos kopsummā par 4,57 miljoniem latu pārdevis zemes gabalu ar 3,87 miljonu latu jeb 653% uzcenojumu. Zemi iegādājies uzņēmums SIA VN Zeme, kura kapitāla daļu īpašnieki ir identiski 49% zemes pārdevējam - uzņēmumam Kapitāla virsotne. Tātad A. Štokenbergs un viņa biznesa partneri zemes gabalu ar milzīgu uzcenojumu būtībā pārdevuši paši sev. Tāpat auditoru ziņojumā norādīts, ka Varavīksnes namiem nācies maksāt pievienotās vērtības nodokli par gūto peļņu, pārdodot dzīvokļus, bet ne no 4,57 miljoniem, kas tika nopelnīti par zemes pārdošanu pašiem sev. Pats A. Štokenbergs savu personīgo iesaisti nelikumīgo shēmu veidošanā gan ir noliedzis un apgalvo, ka versija par uzņēmuma ienākuma nodokļa apiešanu ir tikai hipotētiska.
Demisijas prasību parakstījušie deputāti savā iesniegumā norādījuši, ka A. Štokenbergam daļēji piederošā uzņēmuma iesaiste darījumu shēmās ar nekustamo īpašumu, kuru mērķis bijis apiet nodokļu samaksu, liek apšaubīt politiķa rīcības tiesiskumu un ētiskumu.