Tikmēr pagalmā, priecīgi gan par ciemiņiem, gan par sugas māsas jumta aktivitātēm, skaļi rej berniete Roda un divas Kavaliera Kinga Čārlza spanielītes - trīskrāsainā Kendija un rudā mazulīte Dafija. Ligijas meitiņa Ieva platām acīm vēro notiekošo. Kad viņa saprot, ka Adrija no jumta nenovelsies, jo mamma taču viņu tur aiz čupra, Ieviņa priecīgi aplaudē. Tāda ir mūsu iepazīšanās. Jāpiebilst, ka notikums risinājās Frišfeldu ģimenes privātmājā Valmierā.
Sapņi piepildās
Pēc notikušā kinologs un kanisterapeite asistente Ligija Frišfelde aicina dārzā, kur kuplajos kokos skaļi ķīvējas žagatas. Svelmes nokausēti, suņi saguļas mums pie kājām. Šie nav vienkārši četrkājainie ģimenes mīluļi, bet īsti darbarūķi - Adrija, Roda un Kendija ir speciāli apmācītas un Lauksaimniecības datu centrā saņēmušas suņu - terapeitu oficiālas apliecības. Dafija vēl tikai četrus mēnešus veca, bet arī jau sekmīgi apgūst prasmes.
Ligija un suņi divas reizes mēnesī strādā Smiltenes vecu ļaužu pansionātā, SOS bērnu ciematā un Zaļajā skolā, bet dažkārt nevar atteikt palīdzēt bērniem ar īpašām vajadzībām arī pašas mājā speciāli izveidotā istabā. Viņa ir jelgavniece, uz Valmieru Ligiju atveda vīrs Indulis. Sarunas laikā Ligija vairakkārt saka - sapņi piepildās!
Tas vistiešākajā veidā attiecas uz viņas pašreizējo nodarbošanos. Jau mācoties Sesavas pamatskolā, Ligija visiem apgalvoja - būšu bērnu ārste. Dažādu apstākļu dēļ nesanāca: «Pēc horoskopa zīmes esmu Auns, savu panākšu. Pabeidzu LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultāti mājturības specialitātē, mācījos pedagoģiju. Kad sāku dzīvot Valmierā, palaimējās iepazīties ar Medkurss.lv vadītāju Margaritu Rupenheiti, un man pavērās jaunas iespējas. Tālmācībā apguvu geriatrijas (zinātne par vecu cilvēku slimībām, to ārstēšanu un aprūpi - red.), māszinības, bērnu aprūpes zinības un citus piedāvātos kursus medicīnas jomā. Latvijas Kinoloģijas federācijā izmācījos par kinologu, Polijā ieguvu kanisterapeita asistenta sertifikātu un tagad daru to, kas man ļoti patīk.»
Daudziem šķitīs - kādu gandarījumu sagādā došanās ar suņiem uz pansionātiem vai strādājot ar smagi slimiem bērniem, bet Ligija saka: «Es no bērna kājas tāda. Katru dienu pateicos Dievam, ka mani bērni veseli un laimīgi, ka dēls sekmīgi mācās Holandē, ka meitiņai līdzjūtīga sirsniņa un ka varu atvieglot dienas vecīšiem, kuri bieži vien redz tikai baltos griestus virs sevis, vai bērniem ar īpašām vajadzībām, vērojot, kā viņi pamazām sāk staigāt, runāt, smaidīt.»
Vairo pozitīvas sajūtas
Kanisterapija pasaulē sāka izplatīties Otrā pasaules kara laikā, bet ārstnieciskais efekts no saskarsmes ar dzīvniekiem konstatēts jau Hipokrāta laikā. Ligija Frišfelde saka, ka terapijā izmantojamo suņu šķirnei nav nekādas nozīmes, galvenais ir raksturs, intelekts un apmācība, tāpēc Ligija izvēlējās ģimeniskos un mīļos Bernes ganu suņus. Pirmā bija Krēta, kura likusi pamatakmeni arī vēlmei nodarboties ar kanisterapiju. Tagad Ligijai ir arī mazie spanielīši Kendija un Dafija. Sunīši pansionātā mīļi un maigi piespiež vaidziņu vai apguļas blakus vecīšiem, kuriem kauliņi švakāki. Bernieši ir par lielu tādai maigai terapijai. Viņi mīļojas ar tiem, kuri staigā, var bužināt un mīļot suņus, strādā ar cerebrālās triekas skartiem bērniem, rotaļīgā gaisotnē paaugstinot viņu motivāciju trenēt konkrētas un kustības, izteikt frāzes, ļauties dažai ne visai tīkamai ārstnieciskai procedūrai. Bērni suņa klātbūtni vienmēr uztver kā rotaļu.
Ligija uzsver, ka kanisterapija ir komandas darbs. Tajā iesaistās ārsts, kurš nosaka diagnozi, sociālais darbinieks, ergoterapeits, logopēds un medmāsa: «Kad strādājam, apkalpojošais personāls visu laiku ir turpat blakus. Rēķinoties ar pacienta stāvokli, es ar viņu sarunājos, suns blakus silda vecīšiem slimās vietas, cilvēkiem atmaigst seja, bieži redzu aizkustinājuma asaras acīs. Tas vairs nav jāpierāda - suns atvaira smagas domas, nomierina, regulē asinsspiedienu un sirdsdarbību, likvidē muskuļu sasprindzinājumu. Glāsts, maigums, pateicība senioru un bērnu sejās, beznosacījuma mīlestība un pozitīvās emocijas, kas dzimst starp suni un cilvēku, un prieks par katru tikšanos ir mans lielākais gandarījums.»
Labi un zaļi
Ligija skaidro, kāpēc viņai ir četri suņi: «Visi dzīvnieki ir bioenerģētiski. Viņi ir jūtīgi pret negatīvo enerģiju, kas nāk no cilvēka domām vai slimajiem orgāniem, un māk šo enerģiju pārvērst pozitīvajā. Atšķirībā no kaķiem - terapeitiem (felinoterapija - red.), kuri cilvēku ārstē sava prieka pēc, suņi pacientu kaites pārdzīvo emocionāli un seansa laikā sevī uzņem lielu stresa devu. Suns var strādāt 15-20 minūtes, pēc tam viņam ir jāatpūšas, un tad strādā otrs, trešais suns, bet nogurušais izskrienas, atpūšas.»
Lai, pašam negribot, nenodarītu pāri cilvēkam, suns jāapmāca. «Dzīvniekam jāsaprot, ko saimnieks no viņa vēlas, un neuzkrītoši jāmāk izpildīt galvenās mūsu darba komandas - stāvi, sēdi, čuči blakus, ej līdzi!»
Četrkājaino cilvēku dziednieku nekad nevar būt par daudz. Mazā Dafija jau tagad brauc līdzi uz pansionātiem un strādā ar bērniem, jo suni vieglāk mācīt reālā darbībā, kur viņš redz, kā strādā «kolēģes» Adrija, Roda un Kendija.
Enerģiskā Ligija kopā ar vēl dažām ģimenēm pirms pāris gadiem Valmierā atvēra Zaļo skolu. Pašlaik tajā mācās 38 bērni no pirmskolas līdz 6. klasei. Tā sagadījies, ka katrā grupiņā mācās arī kāds bērniņš ar īpašām vajadzībām, un Ligija priecājas, ka visi dzīvo saticīgi, draudzīgi, cits citam palīdz. Mūsu raksta varoņi Roda, Adrija, Kendija un Dafija ir bieži viesi Zaļajā skolā. Atvadoties mājasmāte saka, ka iecerējusi apgūt arī felinoterapiju. Ligija zina, ka sapņi piepildās.