XI Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos jūlijā piedalīsies līdz šim lielākais dalībnieku skaits - 37 000 skolēnu -, bet tieši pirms tam savu 20 gadu jubileju Rīgā, kur tie dzimuši, svinēs Ziemeļvalstu un Baltijas valstu Dziesmu svētki. Tie noslēgs Latvijas prezidentūras Eiropas Savienībā kultūras programmu, kas sāksies jau 8. janvārī ar koncertu Latvijas Nacionālajā operā. Programmā, kas piedāvās ap 200 notikumu, īpašs būs Ērika Ešenvalda multimediālās simfonijas Ziemeļblāzma pirmatskaņojums mūsu Operā 27. aprīlī, savukārt Latvijas mūziku pasaulē - Beļģijā, Francijā, Itālijā, Lielbritānijā, Luksemburgā, Vācijā, ASV, Baltkrievijā, Krievijā, Ķīnā, Ukrainā - apliecinās mūsu starptautiski atzītie kultūras dimanti: diriģenti Andris Nelsons, Andris Poga, Ainārs Rubiķis, operzvaigznes Elīna Garanča, Maija Kovaļevska, Egils Siliņš, vijolnieks Gidons Krēmers un kamerorķestris Kremerata Baltica, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, Latvijas Radio koris, Valsts akadēmiskais koris Latvija, Raimonds Pauls un Latvijas Radio bigbends, orķestris Sinfonietta Rīga. Elīna Garanča dziedās prezidentūras atklāšanas koncertā Briselē (16.I). Dž. Verdi Rekviēma atskaņojumu Parīzē (Elizejas lauku teātrī 18.V) ar Andri Pogu pie LNSO un kora Latvija diriģenta pults krāšņos Maijas Kovaļevskas un Egila Siliņa balsis. Berlīnes Vācu operā notiks Artura Maskata operas Valentīna viesizrāde.
Latvijas Radio koris ar īpašiem koncertiem svētīs 75 gadu jubileju. Godinot četrkāršu jubileju - Rainim 150, komponistam Arvīdam Žilinskim 110, operas Zelta zirgs pirmizrādei 50 un Antiņa lomas izpildītājam tenoram Jānim Zāberam 80 gadu -, leģendārā opera tiks iestudēta Opermūzikas svētkos Siguldā. Latvijā šogad notiks ar mūsu brīvības ceļu cieši saistītais tautas mūzikas festivāls Baltica.