Libērijas mediķi streiko
Kopš marta, kad Rietumāfrikas valstīs Gvinejā, Libērijā un Sjerraleonē sākās Ebolas vīrusa epidēmija, visā pasaulē no slimības ir miruši vairāk nekā 4000 cilvēku. Visvairāk - 2316 - ebolas upuru reģistrēti Libērijā. Nāvējošā slimība paņēmusi vismaz 233 medicīnas darbinieku dzīvību. Libērijā un Sjerraleonē ebola nokāvusi katrā pa 95 mediķiem, liecina Pasaules Veselības organizācijas dati.
Četru miljonu iedzīvotāju lielajā Libērijā jau tā ir akūts augsti kvalificētu mediķu trūkums. Libērijas Mediķu padome informē, ka valstī pašlaik strādājot 173 vietējie ārsti. Savukārt Libērijas vēstnieks ANO apgalvo, ka patiesībā valstī strādājot tikai aptuveni 50 vietējo ārstu - viens uz katriem 90 tūkstošiem iedzīvotāju, raksta The Washington Post.
Jau pirms ebolas epidēmijas simtiem jauno libēriešu ārstu devās strādāt uz ārvalstīm, bet slimības uzliesmojums vēl daudziem mediķiem licis izšķirties par aiziešanu no darba, jo viņi baidās, ka arī var inficēties ar bīstamo slimību. «Mūsu kolēģi mirst. Mēs nevaram pieļaut, ka cilvēki, kuri glābj dzīvības, mirst,» Libērijas Nacionālās mediķu asociācijas vadītājs Džordžs Viljamss sacīja amerikāņu izdevumam The Wall Street Journal.
Dž. Viljamsa vadītā organizācija, kas pārstāv 10 tūkstošus medicīnas darbinieku, pirmdien pieteica streiku, jo nedēļas nogalē ar valdību nepanāca vienošanos par mediķu atalgojuma palielināšanu un darba apstākļu uzlabošanu. Arodbiedrība pieprasa, lai medmāsām, kuras strādā ar ebolas slimniekiem, ik mēnesi pie algas piemaksātu 700 dolāru (557 eiro) pašreizējo 80 dolāru (63 eiro) vietā. Mediķi arī vēlas, lai viņiem tiktu nodrošināti efektīvāki aizsargtērpi.
Streika rīkotāji apzinās, ka tas var pasliktināt situāciju cīņā pret ebolas izplatību, bet uzskata, ka neredz citas iespējas kā pievērst politiķu uzmanību.
Obama liek rīkoties
Ebolas vīruss ir izplatījies ārpus Āfrikas kontinenta. Eiropā un Ziemeļamerikā par pirmajiem tur inficētajiem kļuva tieši mediķi.
Spānijas veselības aprūpes institūcijas turpina izmeklēt, kā medmāsa Terēza Romero, kura aprūpēja divus no Rietumāfrikas pārvestus inficētus misionārus, varēja saslimt ar nāvējošo slimību. Viņas darbavietā Madrides Karlosa III slimnīcā tikušas ievērotas visas nepieciešamās procedūras un pieejams aprīkojums, lai varētu droši aprūpēt ebolas slimniekus. Amatpersonas izteikušas aizdomas, ka medmāsa pieļāvusi kļūdu, uzvelkot vai novelkot aizsargtērpu, raksta Bloomberg.
ASV Slimību kontroles un novēršanas centrs (CDC) paziņojis, ka medmāsa, kurai nedēļas nogalē veiktās analīzes uzrādīja inficēšanos ar ebolu, neesot uzmanīgi ievērojusi visus nepieciešamos piesardzības pasākumus, apkopjot valstī pirmo ar ebolu saslimušo. Libērietis Tomass Ēriks Dankans, kurš ar ebolu bija inficējies dzimtenē, nomira pagājušajā nedēļā Dalasas Prezbiteriešu slimnīcā.
Infekcijas slimību kontroles speciālisti kritizējuši CDC, kas visu vainu gribot novelt uz inficētās mediķes pleciem. Viņi uzsver, ka pati institūcija pēdējos mēnešos ir maz darījusi, lai sagatavotu amerikāņu medicīnas darbiniekus cīņai pret bīstamo vīrusu.
CDC esot publicējis vadlīnijas, kā rīkoties, saskaroties ar ebolu. Tajā pašā laikā neesot notikusi praktiska apmācība.
ASV prezidents Baraks Obama federālajām varasiestādēm licis nekavējoties veikt visus nepieciešamos soļus, lai nodrošinātu, ka veselības aprūpes sniedzēji spēj pienācīgi aprūpēt ar Ebolas vīrusu inficētos.