ECB prezidents Mario Dragi teicis, ka ECB iepirks valsts un privātā sektora parādzīmes ap 60 miljardu eiro vērtībā ik mēnesi līdz pat 2016. gada septembrim. Lai izvairītos no pārāk lieliem riskiem, ECB neiegādāsies vairāk par 25% no viena obligāciju laidiena vai vairāk par 33% no viena aizņēmēja parāda.
Banka arī nemainīs rekordzemo bāzes 0,05% likmi, ko tā noteikusi jau kopš 2014. gada septembra.
M. Dragi paskaidrojis, ka programmu varēs sākt martā, eiro denominētie investīciju pakāpes vērtspapīri tiks iepirkti sekundārajā tirgū.
Viens no iemesliem, kāpēc ECB nolēma sākt šo programmu, ir ļoti zemā inflācija, kuras dēļ uzņēmēji un patērētāji kavējās ar investīcijām un pirkumiem, gaidot uz cenu krišanos. Straujais naftas cenu kritums varējis radīt jaunu triecienu attiecībai starp algām un cenām. Programmu plānots īstenot vismaz līdz laikam, kad inflācija pietuvosies 2%, kādu to plānots arī uzturēt.
Vācijas kanclere Angela Merkele gan uzsvērusi, ka ECB programma neatbrīvos no strukturālo reformu veikšanas eirozonas valstīs.