Un šiem ļaudīm jau vajadzīga specifiska rehabilitācija. Kokaīns savukārt nu Eiropā ieņēmis otrās populārākās narkotikas vietu. Baltais pulveris, kas sēj vismaz 1000 cilvēku nāvi ik gadu Eiropā, vairs nav tikai turīgo ļaužu ballīšu narkotika. Pēdējā gada laikā Eiropā ienācis arī netipiski daudz jaunu psihoaktīvu vielu, kuras meklē lietotājus.
Tā ir vairāku Eiropas valstu šodiena un zināmā mērā nākotnes spogulis Latvijai. Par šīm tendencēm vēsta Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra (EMCDAA) 2010. gada ziņojums, kuru nesen prezentēja Lisabonā. Tiesa, Latvijai vairākas problēmas var likties tālas un svešas, piemēram, novecojošo narkomānu rehabilitācija, ja mūsu zemē ir tikai 7% uzskaitītu narkotiku lietotāju virs 40, turklāt rehabilitācijai ļoti apgrieztie valsts līdzekļi liecina par problēmas nenovērtēšanu. «Vecajās dalībvalstīs heroīna vilnis sākās jau vairāk nekā pirms 25 gadiem, cilvēki ir kļuvuši vecāki. Jums, jaunajām dalībvalstīm, heroīns ienāca pārsvarā pēc politiskajām izmaiņām, tāpēc jums šādu lietotāju vēlāk būs vairāk, pēc gadiem 10, 15,» Dienai saka Rolands Saimons, EMCDAA pārstāvis. Arī kokaīns vēl tikai ir gaidāms, jo Latvijai šīs vielas plašai izplatīšanai vēl ir par dārgu. Tiesa, Latvijas speciālisti jau novērojuši ziņojumā pieminēto bīstamo tendenci - vairāku narkotiku vienlaicīgu lietošanu. Arī ļoti kaitīgus piejaukumus narkotikās.
Vai krīze palīdz?
Latvijas vārds EMCDAA ziņojumā izskan vismaz četras reizes. Latvijas 15, 16 gadu veco jauniešu vidū amfetamīna izplatība ir 6%, Eiropā vidēji 5%. Līdzīgi ir ar ekstazī izplatību šo pusaudžu vidū - Latvijā 7%, Eiropā vidēji 1-5%. Latvija pieminēta saistībā ar metamfetamīna - amfetamīna līdzinieka - izplatību narkotiku tirgū. Šīs narkotikas jaunajās dalībvalstīs zināmā mērā aizņem to pašu plauktu, kuru Eiropā kokaīns. Tāpat Latvija ir viena no četrām valstīm (līdzās Igaunijai, Lietuvai, Portugālei), kurā joprojām ir salīdzinoši augsts inficēšanās ar HIV jauno gadījumu skaits. Te EMCDAA norāda - nepieciešams nodrošināt visaptverošu un efektīvu profilaksi.
Viens no biežāk uzdotajiem jautājumiem EMCDAA šogad bijis: vai ekonomiskā krīze ietekmē narkotiku lietošanas paradumus? EMCDAA direktors Volfgangs Gecs saka: «Teorētiski vajadzētu būt tā - ja ienākumi samazinās, kādi narkotiku lietotāji samazina narkotiku lietošanu, taču citi, zaudējuši darbu, iesaistās narkotiku izplatīšanā.» Varot gadīties, ka grūtības legāli pelnīt rada vēl citas problēmas - sākot ar iesaistīšanos kriminālās darbībās līdz vēl riskantākai aizliegto vielu lietošanai, piemēram, injicējot narkotikas. Arī citos pētījumos atklāts - vairāk nenodarbināto pusaudžu var pievērsties narkotiku tirgošanai un līdz ar to paplašināt kaņepju pieejamību un lietošanu vienaudžu vidū.
Nāves iemesls - kokaīns
«Kopumā narkotiku lietošana ir samērā stabila - taču parādās arvien dažādāka un komplicētāka Eiropas narkotiku problēmas aina. Mēs redzam daudz inovatīvāku un dinamiskāku narkotiku tirgu,» saka V. Gecs. Joprojām heroīns rada lielākās problēmas visā narkotiku ainā. Ziņojumā rakstīts, ka īpaši Austrumeiropā valda heroīna injicēšanas tradīcijas, kas ir ļoti riskants lietošanas veids.
Lielas raizes arī sagādā pieaugošā kokaīna ietekme. Šīs narkotikas kļuvušas par otru populārāko aizliegto vielu pēc kaņepēm. Pērn apmēram četri miljoni eiropiešu lietojuši kokaīnu, visvairāk pēdējā gada laikā Spānijā, Lielbritānijā, Itālijā, Īrijā. Lielbritānijā no 2003. gada (161) līdz 2008. gadam (325) dubultojies miršanas apliecību skaits, kurās kā nāves iemesls minēts kokaīns. Turklāt ne visiem, piemēram, no sirds asinsvadu slimībām mirušajiem, tiek veikta autopsijas. Ziņojums arī vēsta par arvien izsmalcinātākiem un sarežģītākiem paņēmieniem, ko izmanto, lai slēptu un nelegāli ievestu kokaīnu Eiropā. Piemēram, kokaīna bāzes vielu jeb hidrohlorīdu pievieno nesējmateriāliem - bišu vaskam, plastmasai, apģērbam, mākslīgajiem mēsliem. Kad vielas nelegāli pārvestas, kokaīnu cenšas ekstrahēt slepenās laboratorijās Eiropas Savienībā. Aizpērn Spānijā atklātas 25 šādas laboratorijas.
Ziņo par 24 jaunām
Plašāk pieejamās narkotiskās vielas Eiropā nešaubīgi ir kaņepes, tās pēdējā gada laikā smēķējuši ap 23 miljoniem eiropiešu. Visvairāk tās (vecuma grupā no 15 līdz 63 gadiem) lietotas Čehijā, Itālijā, Spānijā, Francijā. «Apmēram četri miljoni eiropiešu lieto šīs narkotikas katru dienu vai gandrīz katru dienu - tās ir īpašas bažas,» stāsta V. Gecs. Tā kā kaņepju smēķēšana saistīta ar nopietnām patoloģijām, piemēram, psihozēm, elpceļu slimībām, jau tagad «mēs redzam, ka ir nepieciešama ārstēšana no marihuānas», viņš uzsvēra. Bīstami esot pieaugusi arī kaņepju audzēšana mājās, ne jau puķupodos, bet nereti krietni lielās platībās.
Eiropas ātrās brīdināšanas sistēmā pērn ziņots par 24 jaunām sintētiskām psihoaktīvām vielām. Ziņojumā rakstīts, ka tas ir lielākais daudzums, kas paziņots vienā gadā, turklāt divreiz lielāks nekā 2008. gadā. Visi šie savienojumi ir sintētiski, tostarp trīs vielas ar medikamentu īpašībām.
Deviņas no vielām bija sintētiskie kanabinoīdi. To nosaukums zināms Latvijā saistībā ar apreibinošajiem augu maisījumiem Spice. Tiesa, šīs vielas jau iekļautas Latvijas aizliegto vielu sarakstā pēc tam, kad vairāki jaunieši, kas bija Spice un līdzīgus maisījumus lietojuši, nonāca slimnīcā. Līdz ar šo vielu aizliegšanu, pazuduši daudzie legālo apreibinātāju veikaliņi galvaspilsētas centrā.