Slikti slēptā optimistiskā gaisotne Ventspils atbalstītāju vidū jau pirms spēles raisīja nelielas bažas, jo šādos gadījumos piedzīvoti dažādi rezultāti. Spēles sākums gan ne par ko sliktu neliecināja. Tiesa, pārliecinoši tikuši galā ar galvenajiem pienākumiem aizsardzībā, Ventspils basketbolisti jau no pirmajiem uzbrukumiem pārsteidza pie pretinieku groza, kuru pārsvarā centās ieņemt ar metieniem no distances. Tādi bija pirmie septiņi, un mājiniekus no kursa nenovirzīja pat tas, ka pirmie četri šāvieni bija «tukšie».
Pamazām arī šāda taktika attaisnojās, lai gan pirmās ceturtdaļas beigās iegūtais divciparu pārsvars (24:10) drīzāk bija ciešās aizsardzības, ne izcilās precizitātes nopelns.
Cīņas turpinājumā derēja apdomīgāka un mazāk riskanta spēle, lai bremzētu tempu un stiprinātu jau iegūto pārsvaru, jo nojauta teica priekšā, ka saspringtā galotnē vairāk trumpju būtu pieredzējušākajiem Ungārijas basketbolistiem. Mājinieki gan spītīgi turpināja iesākto, laimi uzbrukumā meklējot tālmetienos. Dažreiz izdevās, bet gana bieži bumba lidoja garām grozam. Strauji krājās arī kļūdas, pamazām ruka pārsvars cīņā zem groza - pirmajā ceturksnī atlēkušās bumbas 12:4, otrajā jau 6:10, visā spēlē jau līdzsvars (33:31) -, un viesi pacietīgi deldēja starpību.
Problēmu kamols vēl vairāk samilza otrā puslaika sākumā, kad ceturto, pēdējo pieļaujamo, piezīmi nopelnīja Ronalds Zaķis. Otram centra uzbrucējam Mārtiņam Meieram tobrīd bija jau trīs pārkāpumi, bet pieredzējušais ungārs Akošs Horvāts ar diviem pēc kārtas realizētiem tālmetieniem jau izvirzīja vadībā viesus (44:45). Arvien biežāk Olaj komanda tika pie brīviem metieniem, un viesu pārliecība auga ar katru realizēto.
Vēl pāris minūtes pirms beigām viesi bija aizsniedzamā attālumā, taču izšķirošajos brīžos par sevi atgādināja bulgāru leģionārs Hristo Nikolovs, kurš deva pēdējo un izšķirošo triecienu Ventspils izredzēm sasniegt pusfinālu.