«Pierādījies, ka šī krīze nav Grieķijas krīze,» Grieķijas ministru prezidenta Georga Papandreu teikto citējusi raidsabiedrība BBC. «Tā ir Eiropas krīze. Pienācis laiks, kad mums, eiropiešiem, jārīkojas izlēmīgi un efektīvi.»
Kamēr valda bažas par to, kā mazināt Grieķijas augošo parādu, uzmanības centrā samitā nokļuva Itālija, kuras glābšanai Eiropai varētu nepietikt līdzekļu. Itālijas premjeram vēl pirms samita sākuma bija privāta tikšanās ar eirozonas ekonomikas līderiem - Vācijas kancleri Angelu Merkeli un Francijas prezidentu Nikolā Sarkozī.
Avoti Vācijas valdībā norādījuši ziņu aģentūrai Reuters, ka Itālijai uzsvērta «steidzamā nepieciešamība ieviest ticamas un konkrētas reformas». Ja Itālijas parāds saglabāsies 120% apmērā no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP), Eiropa to nevarēšot glābt no investoru uzticības zuduma. Pastāv bažas, ka ar itāļu parlamenta apstiprinātajiem budžeta samazināšanas plāniem arvien nav gana.
Eirozonas līderi vēlas paplašināt eirozonas glābšanas fonda jeb EFSF pilnvaras un apmērus, lai nodrošinātos ar līdzekļiem, ja glābiņš būtu nepieciešams tādām valstīm kā Itālija un Spānija. Lielākā daļa zonas valstu piekrīt Francijas virzītajam plānam, ka EFSF jāpārveido par sava veida banku, kas tam ļautu iegūt Eiropas Centrālās bankas (ECB) līdzekļus. Tikmēr Somija un Nīderlande pievienojusies Vācijas ideju noraidošajai pozīcijai.
Eirozonas vadītājs Žans Klods Junkers uzsvēris, ka nespēja vienoties negatīvi ietekmē visas Eiropas tēlu. «Iespaids, raugoties no malas, ir katastrofāls.»