Jaunās valdības iespējamajām kodola partijām - Zatlera Reformu partijai (ZRP) un Vienotībai - ekonomiskajos jautājumos uzskati ir visai tuvi, bet šajās vēlēšanās uzvarējušajam Saskaņas centram (SC), visticamāk, nāktos pārskatīt dažus no saviem priekšvēlēšanu saukļiem, lai kļūtu par jaunās valdības dalībnieku. Piemēram, Latvijai nozīmīgajā eiro ieviešanas jautājumā ZRP un Vienotība pārstāv striktu viedokli, ka eiro jāievieš 2014. gadā, bet SC ar eiro ieviešanu aicina nesteigties. Ceturtais jaunās valdības potenciālais dalībnieks VL-TB/LNNK ekonomiskajos jautājumos ir tuvāks Vienotības un ZRP uzskatiem.
Aktuālākais jautājums, kam ar steigu nāksies ķerties klāt jaunajai valdībai, ir 2012. gada budžeta veidošana. Tajā atkal nāksies veikt nozīmīgu samazinājumu (ap 100 miljoniem latu), lai budžeta deficīta līmenis nepārsniegtu eiro ieviešanai «limitēto» deficīta līmeni - 2,5-3% no IKP.
Nodokļus necelt, trūkstošo naudu meklēt budžeta izdevumos -pirms vēlēšanām Dienas diskusijā atzina gan esošais finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība), gan ZRP pārstāvis ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis. «Vīzijai par budžeta konsolidāciju jābūt starp primārajiem pamatiem, uz kā tiks veidota jaunā valdība,» norādīja V. Dombrovskis. Apņemšanos necelt nozīmīgākos nodokļus līdz 2014. gadam Finanšu ministrija septembra sākumā nostiprināja, parakstot īpašu nodokļu politikas stratēģiju ar Latvijas Darba devēju konfederāciju, LTRK, Zemnieku saeimu un Latvijas Komercbanku asociāciju. Tātad jaunajai valdībai atliks vien mazināt jau tā nozīmīgi apgrieztos tēriņus, par risinājumiem šajā jomā partijas pirms vēlēšanām runāt neriskēja. SC budžeta konsolidācijas jautājumos ir bijusi atšķirīga pozīcija - ar eiro ieviešanu nav jāsteidzas, tāpēc konsolidācija varētu būt mērenāka.
Savstarpēji atšķirīgu pozīciju pirms vēlēšanām Vienotība un ZRP pauda jautājumā par nodokļu sloga mazināšanu darbaspēkam, precīzāk, par kompensācijas mehānismu, kas ļautu šādu nodokļu mazināšu ieviest. ZRP sola triju gadu laikā samazināt nodokļu slogu darbaspēkam par 9 procentpunktiem, kompensējot to ar nekustamā īpašuma nodokļa palielināšanu, samazināto PVN likmju atcelšanu, ēnu ekonomikas apkarošanu. Arī Vienotība kopumā atbalsta darbaspēka nodokļu mazināšanu, taču neatbalsta ideju atcelt samazinātās PVN likmes, kas varētu atstāt nelabvēlīgu ietekmi uz inflāciju. Par darbaspēka nodokļa mazināšanu izteikušies arī pārstāvji no VL-TB/LNNK.
Nozīmīga uzskatu atšķirība starp SC un ZRP/Vienotības bloku ir arī enerģētikas politikā, konkrēti, valsts apņemšanās liberalizēt Latvijas gāzes tirgu, uzbūvējot sašķidrinātās gāzes termināli Rīgā. Dienas diskusijā SC pauda noraidošu attieksmi pret šāda termināļa būvi, kas radītu konkurenci Krievijas gāzei. Savukārt Vienotības paspārnē esošā Ekonomikas ministrija nule izstrādātajā Latvijas enerģētikas stratēģijā 2030 apņēmusies panākt gāzes importa samazinājumu no Krievijas.