Turoties demokrātiskas sabiedrības koncepta ietvaros, diez vai kāds iebildīs pret lielāku sabiedrības iesaistīšanos valsts līmeņa lēmumu pieņemšanā. Tāpēc ideja nodrošināt mehānismu, kas ļauj noteikta Latvijas pilsoņu skaita atbalstītai iniciatīvai nonākt parlamenta darba kārtībā, ir pareiza. Arī it kā nelielais nepieciešamo parakstu skaits - 5000 - ir pamatots, ja atceramies, ka sabiedrības vairākums parasti ir diezgan neaktīvs, attiecīgi jau daži tūkstoši, kas piepūlējušies un pauduši savu viedokli, ir vērā ņemams lielums.
Cita lieta, ka ar idejas akceptēšanu vien sakarīgāks dialogs starp politiķiem un sabiedrību neveidosies. Jo spēku samērs nav vienāds - vara arvien atradīs n-tos iemeslus, kāpēc saņemtā iniciatīva ir populistiska, neatbilstoša X likuma Y pantam, fiskālajai disciplīnai utt. Tāpēc būtu ļoti svarīgi, lai tās sabiedriski aktīvo ļaužu idejas un ierosinājumi ietu sazobē ar tām simpatizējošu juristu un citu ekspertu vērtējumiem, kas vox populi idejas noslīpētu, saskaņotu ar normatīvo aktu džungļu likumiem (tiešā un pārnestā nozīmē). Citiem vārdiem sakot, Latvijas it kā plašajai nevalstisko organizāciju saimei pievienotos ekspertu organizācijas, kas būtu ne tikai vienas konkrētās nozares lobiji, arodbiedrības vai ētikas komisijas, bet dziļāk iesakņotas sabiedriskajos procesos.
Pretējā gadījumā iecerētās plašākas līdzdalības tiesības būs tikai formāls ķeksītis demokrātijas stiprināšanā.