ES līderi pirms sanāksmes mudinājuši dalībvalstis pārvarēt bloka iekšējo krīzi, ko ir izraisījis ne tikai Lielbritānijas lēmums izstāties, bet arī terorisma draudi, domstarpības par fiskālo politiku eirozonā un dalībvalstu asie strīdi par patvēruma meklētāju uzņemšanu.
Pagrieziena punkts
ES Padomes prezidents Donalds Tusks šonedēļ pirms Bratislavā gaidāmā samita 27 dalībvalstu vadītājiem nosūtīja vēstuli, kurā uzsvēra, ka sanāksmei jākļūst par «pagrieziena punktu» bloka tālākajā attīstībā, jo iedzīvotāji esot zaudējuši ticību ES. Viņaprāt, britu lēmums atstāt ES apliecināja, ka eiroskeptiskie populisti var panākt savienības sabrukumu, ja valdības nespēs apliecināt izlēmību jautājumos, kas satrauc iedzīvotājus.
«Eiropas iedzīvotāji vēlas, lai politiskās elites būtu spējīgas atjaunot kontroli pār notikumiem un procesiem, kas viņus nomāc, dezorientē un šausmina,» vēstulē norādīja D. Tusks. «Šodien daudzi, ne tikai Apvienotajā Karalistē, uzskata, ka būt daļai no Eiropas Savienības traucē stabilitātei un drošībai.»
ES Padomes vadītājs ir pārliecināts, ka 2015. gadā piedzīvotā nekontrolētā vairāk nekā miljona migrantu ierašanās Eiropā iedzīvotāju neapmierinātību un neuzticību novedusi līdz augstākajam punktam. «Operatīvas rīcības un vienotas stratēģijas trūkums vājinājis pilsoņu uzticību valdībām, institūcijām un istablišmentam kopumā. Mums saviem pilsoņiem ir jāapliecina, ka vēlamies un esam spējīgi aizsargāt viņus no 2015. gada haosa atkārtošanās,» raksta D. Tusks.
Pieskaroties Brexit, viņš uzsvēra, ka pēc britu aiziešanas ES vairs nebūs tāda kā līdz šim: «Mēs no šīs krīzes iziesim vai nu vājāki un savstarpēji konfliktējoši, vai arī stiprāki un daudz vienotāki.» ES Padomes prezidents gan norādīja, ka gaidāmais Lielbritānijas izstāšanās process nebūšot Bratislavas samita centrālais temats.
Šajā samitā ES dalībvalstu vadītāji spriedīšot par to, kā pārliecināt iedzīvotājus, ka Eiropas robežas tiek kontrolētas un uz tām neatkārtosies pagājušā gada migrantu krīze, kā cīnīties pret terorismu un mazināt pilsoņu bažas par globalizācijas ietekmi uz viņu dzīvi. «Šie trīs izaicinājumi nav nekas unikāls Eiropai, bet tie ir būtiski svarīgi, lai izprastu pieaugošo neuzticību ES,» D. Tusku citē ziņu aģentūra DPA.
Stāties pretī populismam
Brexit nenozīmēs ES galu, trešdien, uzrunājot Eiropas Parlamenta locekļus, sacīja Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers, kurš uzsvēra, ka Lielbritānija pēc izstāšanās no bloka nevar cerēt uz piekļuvi tā vienotajam tirgum, neakceptējot preču, pakalpojumu un darbaspēka brīvu kustību.
Viņaprāt, Eiropai jāpieliek lielākas pūles, lai stātos pretī «strauji progresējošam populismam». «Populisms nerisina problēmas, gluži pretēji - tas rada problēmas,» sacīja Ž. K. Junkers. Viņš arī uzsvēra, ka solidaritātei bēgļu krīzes risināšanā jābūt brīvprātīgai un to nevar uzspiest. «Solidaritātei ir jānāk no sirds.»
Savā uzrunā EK prezidents izgaismoja nepieciešamību uzlabot ES dalībvalstu sadarbību, lai spētu atbildēt uz ārējiem un iekšējiem drošības draudiem. Viņš mudināja sākt darbu pie kopējas ES robežsardzes un krasta apsardzes izveides, lai nākotnē spētu tikt galā ar migrantu pieplūdumu.
Tāpat Ž. K. Junkers atjaunoja ideju par vienotu ES armiju, pret ko ilgstoši ir iestājusies Lielbritānija, norādot uz iespējamo dublēšanos ar NATO, jo vairums ES dalībvalstu ietilpst arī pasaules spēcīgākajā militārajā aliansē. «Lielāka aizsardzība Eiropā nenozīmēs mazāku transatlantisko solidaritāti,» sacīja EK vadītājs.
Viņš arī ierosināja līdz 2022. gadam divkāršot ES investīciju plānu, tam atvēlot 630 miljardus eiro, lai stimulētu bloka ekonomiku. Pērn izveidotā investīciju plāna mērķis bija trīs gadu laikā ieguldīt 315 miljardus eiro.