Piešķirot naudu Grieķijai un Īrijai, pielietojums atrasts 200 miljardiem no 750 miljardu eiro lielā fonda. Taču zināms, ka vienotās valūtas noturēšanai «virs ūdens» būs vajadzīgi papildu ieguldījumi. Nākamā palīdzības lūdzēja, visticamāk, būs Portugāle. Lai arī dienvidu zeme braši sola izkulties no krīzes, to varētu piespiest ņemt kredītu, gluži kā tas notika Īrijas gadījumā. Tas tāpēc, ka iespaidīgs budžeta deficīts vienā eirozonas valstī apdraud visu ekonomisko savienību. Eiropas Savienības amatpersonas saprot, ka šādas vieglprātīgas rotaļas ar valūtu nav pieņemamas, tādēļ iesaistās situācijas labošanā, vēsta aģentūra Bloomberg.
«Eiropa ir tik ļoti saaugusi kopā, ka viena amputācija radītu masīvus zaudējumus abām pusēm,» Austrijas televīzijai uzstājīgos piedāvājumus palīdzēt izskaidroja Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes pārstāvis Ēvalds Novotnijs.
Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vadītājs Dominiks Strauss-Kāns pirmdien aicināja finanšu ministrus palielināt fonda apjomu, kā arī lūdza ECB uzpirkt vairāk vērtspapīru, lai iegrožotu krīzi, kas Eiropā zobus pa īstam sākusi rādīt tikai tagad. Aģentūra Reuters vēsta, ka vērtspapīru iepirkšana palīdzējusi nomierināt biržas un tādējādi samazināt procentlikmes jauniem aizņēmumiem tādām valstīm kā Portugāle, Spānija un Itālija.
«Fonds pašreizējā izskatā nav pietiekami jaudīgs bez lielākiem ieguldījumiem no SVF puses,» sarunā ar portālu Dow Jones lēš Pītersona Starptautiskās ekonomikas institūta pētnieks Džeikobs Kirkegārds. To apliecina vienkārša matemātika. Portugālei būs vajadzīgi aptuveni 50 miljardi eiro, Spānijai - līdz 420 miljardiem, lēš Deutsche Bank analītiķi. Naudu var paprasīt arī Itālija un Beļģija. «Ja problēmas sāks plūst pāri Spānijai, fonds nespēs nosegt finansiālās prasības un apdraudēs eirozonas pastāvēšanu,» apgalvo Unicredit galvenais ekonomists eirozonā Marko Vali.
ES bagātākā valsts Vācija nav mierā ar SVF priekšlikumu, jo nevēlas uzvelt vēl smagāku nastu savu nodokļu maksātāju pleciem. Kanclere Angela Merkele pirmdien pavēstīja, ka nav vajadzības palielināt fondu, vēsta Reuters.
Arī Spānijas ekonomikas ministre Elēna Salgado uzstāj, ka pagaidām nav vajadzības palielināt fondu. Intervijā Francijas biznesa laikrakstam Les Echos viņa apgalvoja, ka valsts ekonomiskie pamati ir spēcīgi un Madride negrasās lūgt naudu no fonda. Spāņi pagājušonedēļ par to mēģināja pārliecināt arī investorus, vienlaikus izziņojot plānu reformēt pensiju sistēmu un paaugstināt nodokļus tabakai.
Barclays Capital analītiķis Saimons Semjuels domā, ka spāņiem nedos iespēju pašiem izlemt savu likteni: «Daudzi komentētāji teikuši, ka Spānija ir pārāk liela, lai tai ļautu sabrukt. Lai arī plāni, kā atrisināt uzplaukušo Spānijas krīzi, ir ļoti aptuveni, Spānijas izpirkšanas scenārija materializēšanās gadījumā ļoti iespējams, ka spēcīgākās Francijas un Vācijas ekonomikas būs galvenās Spānijas un līdz ar to arī visas eirozonas glābšanas vilcējas.»