Augusta sākumā LNO paziņoja, ka papildu esošajam finansējumam no valsts budžeta 3,8 miljonu latu apmērā nepieciešams vēl pusmiljons latu, uz ko KM norādīja, ka jau izsniegtā dotācija nosedz gan orķestra, gan baleta mākslinieku algas, turklāt šogad operas finansējums palielināts par 100 000 latu, kā arī paaugstinātas algas administratīvajā aparātā. LNO arī nav iesniegusi prasīto reformu plānu. Publisko diskusiju krustugunīm eļļu pagājušajā nedēļā pielēja LNO Simfoniskā orķestra mākslinieku neatkarīgās arodbiedrības (LNO SOMNA) atklātā vēstule, kurā LNO tika vainota nesaprātīgā saimniekošanā, administrācijas algu palielināšanā un orķestra mākslinieku prasību neievērošanā.
Operas šā gada budžetu bez valsts finansējuma veido arī plānotie pašu ieņēmumi 1,9 milj. latu, tajā skaitā pusmiljons ziedojumu. LNO direktors Andrejs Žagars apgalvo, ka KM neprecīzi interpretē ministrijas rīcībā esošos datus: «Valsts finansējums šogad nenosedz pat algas un ar tām saistītos nodokļus.» Ja valsts dotācijas atgrieztos 2009. gada līmenī un sasniegtu vismaz 4,6 miljonu latu, LNO šo summu novirzītu algām, ieņēmumus un sponsoru doto naudu izmantojot mākslinieciskajai darbībai. «Atsakoties no talantīgākajiem māksliniekiem, opera kļūs par vāju, provinciālu, mākslinieciski konkurēt nespējīgu teātri,» apgalvo A. Žagars. Viņš atgādina, ka ik gadu nodokļos valstij tiek samaksāti divi miljoni latu.
«Saprotot, ka no operas nāk dīvaini signāli, jau kopš vasaras sākuma pievēršam papildu uzmanību tās finanšu rādītājiem un neredzam nekādu pamatu papildus dotācijai,» saka kultūras ministre Sarmīte Ēlerte (Vienotība). Tomēr S. Vilcāne atgādina - jau 2010. gada LNO darbības pārskatā KM izteikts aicinājums pārskatīt dotāciju apjomu, jo pretējā gadījumā opernama nākotnes darbība ir apdraudēta. Iepriekšējo finanšu gadu LNO pabeigusi ar zaudējumiem 160 tūkstošu latu apmērā, salīdzinoši - zaudējumus 192 368 latu apmērā cieta arī Nacionālais teātris, savukārt ar peļņu strādājis Dailes teātris (Ls 2458) un Jaunais Rīgas teātris (Ls 4485). LNO strādā ap 500 cilvēku, vidējais atalgojums ir Ls 530 mēnesī pirms nodokļu nomaksas. Administrācijas algas nav palielinātas, taču pieaugusi administratīvā noslodze - sponsoru finansējuma piesaistei darbā pieņemti vairāki cilvēki, pērn tas bijis ap pusmiljonu latu, skaidro A. Žagars. Viņš arī stāsta, ka KM minētais papildus finansējums Ls 100 000 bijusi mērķdotācija Riharda Vāgnera tetraloģijas Nībelungu gredzens noslēguma operas Dievu mijkrēslis iestudējumam.
KM pieprasīto reformu plānu viņš uzskata par bezjēdzīgu, jo jau iepriekš notikušas diskusijas par operas modeli, kā piemērotākais pieņemts repertuāra teātra modelis. «Ja būtiski jāmaina operas pastāvēšanas modelis, tam jābūt kultūrpolitiskam lēmumam un jānāk no KM,» uzskata A. Žagars.
Publiskajā telpā izskanējušos LNO arodbiedrības apgalvojumus par nepamatotiem izdevumiem kafijas, skrūvju, autokosmētikas iegādei un solistu atalgojumam, kas balstījušies uz Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā atrodamo informāciju, operas vadība dēvē par nepareizi interpretētiem - Ls 19 900 bijušas maksimāli pieļaujamās līguma summas, kas ļauj saņemt attiecīgo pakalpojumu trīs gadu laikā vai arī līdz brīdim, kamēr šī summa ir iztērēta. A. Žagars ir izbrīnīts, kādēļ arodbiedrība nolēmusi problēmas risināt publiski, jo parasti tas tiekot nokārtots institūcijas iekšienē - viņš pieļauj, ka šādā veidā kā ilggadējais arodbiedrības vadītājs Aldis Grunde, kurš ir Saeimas deputāta kandidāts, vēlējies panākt publicitāti. A. Grunde uz to norāda: «Ja es kandidēju, tas nenozīmē, ka man ir jāpārtrauc publiskās aktivitātes.»